Pāvests Sinodes noslēguma Misē: Baznīcai jādalās Evaņģēlija priekā
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Komentējot svētdienas Evaņģēlija lasījumu par Bartimeja dziedināšanu, Svētais tēvs atgādināja, ka šis aklais vīrs sēdēja ceļmalā un ubagoja, lūdzot žēlastību (sk. Mk 10, 46). Kad viņš dzirdēja garām ejam Jēzu, viņš nebaidījās kliegt, paužot savas sāpes un vēlmi tikt dziedinātam: neskatoties uz apkārtējo pārmetumiem, Bartimejs turpināja saukt Jēzu. Šis tēls, teica pāvests, simbolizē tos, kurus sabiedrība mēdz atraidīt, un norāda uz ticības un paļāvības uz Dieva žēlsirdību nozīmi.
Pāvests norādīja, ka caur šo Bartimeja tēlu ir izteikts arī cilvēka garīgais aklums, kas var skart pašu Baznīcu. “Ir nepieciešams saskatīt mūsdienu pasaules ciešanas un sāpes, nepaliekot aklam pret cilvēku vajadzībām,” viņš sacīja. Kristieši ir aicināti atsaukties šim saucienam, iziet ārpus ierastā un sniegt mierinājumu un atbalstu tiem, kam tas ir nepieciešams. Pārvarot savu “aklumu”, Baznīca spēs saskatīt un reaģēt uz patiesajām cilvēces vajadzībām.
Īpašu uzmanību Romas bīskaps pievērsa sinodālajam ceļam, atgādinot, ka Baznīcas misija ir ieklausīties ikvienā balsī, iet līdzās cilvēkiem un sludināt Evaņģēlija prieku. Baznīcai ir jābūt Svētā Gara iedvesmotai kopienai, kas ir gatava kalpošanai, žēlsirdībai un brālīgam atbalstam. Tā ir aicināta būt gaisma tiem, kas “ir zaudējuši ticību, jūtas atsvešināti vai vīlušies,” uzsvēra pāvests.
“Brāļi, māsas, mūsu Baznīca nedrīkst sēdēt, tai ir jāstāv kājās; tā nedrīkst klusēt, bet tai jākliedz kopā ar visu cilvēci; tā nedrīkst būt akla, bet tai ir jābūt Kristus gaismas apgaismotai, nesot Evaņģēliju visiem; tā nedrīkst būt statiska, bet tai jābūt misionārai, kas kopā ar Kungu staigā pa pasaules ceļiem!” – sacīja pāvests.
Romas bīskaps atgādināja ticīgajiem par seno apustuļa Pētera katedru, kas ir vienotības un kalpošanas simbols, kas nesen tika restaurēta un atrodas bazilikā. “Tā ir mīlestības katedra, vienotības katedra, žēlsirdības katedra”, viņš sacīja. Tas izriet no pavēles, ko Jēzus deva savam apustulim Pēterim – nevis dominēt pār citiem, bet kalpot mīlestībā. Pāvests aicināja klātesošos pievērst uzmanību un apbrīnot majestātisko Bernīni baldahīnu, kas veido visas bazilikas patieso centrālo punktu, proti, Svētā Gara godību. Tāda ir sinodālā Baznīca: tā ir kopiena, kuras priekšgalā ir Svētais Gars, kura dāvana padara mūs visus par brāļiem Kristū un paceļ mūs uz Viņu.
Bartimejs “ir sinodālās Baznīcas tēls”, skaidroja Francisks. “Kungs mūs aicina, Viņš mūs pieceļ, kad esam apsēdušies vai nokrituši, Viņš atjauno mūsu redzi, lai Evaņģēlija gaismā mēs varētu saskatīt pasaules ciešanas un mokas; un tā, Kungam nostādot mūs uz kājām, mēs piedzīvojam prieku Viņam sekot.”
Homīlijas noslēgumā pāvests aicināja ticīgos turpināt kopā savu ceļu un atgādināja, ka arī šodien mums Dieva Vārds atkārto to pašu, ko Jēzus teica aklajam Bartimejam: “Esi drošs, celies, Viņš tevi sauc”. Francisks aicināja ikvienu sev pajautāt: “Vai es jūtos saukts? Vai es jūtos vājš un nespēju piecelties? Vai es lūdzu palīdzību?” “Lūdzu, nometīsim savu rezignācijas mēteli un uzticēsim Kungam savu aklumu”, mudināja Svētais tēvs. “Celsimies kājās un izplatīsim Evaņģēlija prieku, nesīsim to pasaules ceļos”.