Zelenskis pie pāvesta: dāvanā glezna ar Bučas slaktiņu

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pašlaik ir devies tūrē pa Eiropu, kur viņš tiekas ar dažādu valstu vadītājiem. Iepriekšējās dienās viņš bija Londonā un Parīzē, 11. oktobra rītā – Romā, bet pēcpusdienā bija paredzēts būt Berlīnē. Zelenskis ieradās Vatikānā ar nelielu nokavēšanos garas mašīnu kolonnas pavadībā. Saruna ar pāvestu notika aiz slēgtām durvīm. Tās galvenais temats bija karš un miers Ukrainā, ko Svētais tēvs vienmēr dēvē par “izmocīto” zemi.

Tikšanās Vatikāna valsts sekretariātā

Pēc sarunas ar pāvestu notika tikšanās Vatikāna valsts sekretariātā ar kardinālu Pjetro Parolinu un sekretāru attiecībām ar valstīm un starptautiskajām organizācijām, arhibīskapu Polu Ričardu Galageru.

Svētā Krēsla preses biroja izdotajā paziņojumā lasām, ka “sarunas Valsts sekretariātā bija veltītas kara stāvoklim un humanitārajai situācijai Ukrainā, kā arī veidiem, kā to varētu izbeigt un panākt valstī taisnīgu un stabilu mieru. Bez tam tika apspriesti arī daži jautājumi par reliģisko dzīvi valstī”.

Dāvanā glezna ar Bučas slaktiņu

Apmainoties dāvanām, Volodimirs Zelenskis pasniedza Franciskam eļļas gleznu, kurā attēlota meitenīte Marička, kas ar savām blāvajām acīm, šalli un brūno mēteli pārstāv visus Bučas iedzīvotājus, kuriem nācās būt nolaupīšanu, spīdzināšanu, laupīšanu, izvarošanu, pat nepilngadīgo izvarošanu lieciniekiem. Marička pārstāv visus tos bērnus, kuru acu priekšā krievu karavīri spīdzināja un nogalināja viņu tēvus, mātes, vecvecākus, brāļus un māsas. Bučā, kas atrodas dažus kilometrus uz ziemeļiem no Kijivas, pirms diviem gadiem tika noslepkavoti vairāk nekā 630 civiliedzīvotāju. Ukrainas varas iestādes to dēvē par genocīdu, un ir pieprasījušas Starptautiskajai tiesai veikt rūpīgu izmeklēšanu.

Gleznai ir pievienota brošūra, kurā tiek detalizēti attēloti traģiskie notikumi. Zelenskis vēlējās uzdāvināt šo dāvanu pāvestam, lai vēlreiz pievērstu pasaules uzmanību zvērībām, ko piedzīvoja viņa tauta. Tauta, kas jau vairāk nekā divarpus gadus cer uz mieru, kurš “ir trausls zieds”, kā tas lasāms uzrakstā uz bronzas lējuma, ko Francisks dāvināja Ukrainas prezidentam. Romas bīskaps viņam uzdāvināja arī vēstījumu 2024. gada Pasaules miera dienai, kas veltīts mākslīgajam intelektam un kas draud saasināt “kara neprātu”, savu dokumentu sējumu, grāmatu par 2020. gada 27. martā Svētā Pētera laukumā notikušo Statio Orbis un sējumu “Patiesības dēļ vajātie. Grieķu katoļu ukraiņi aiz dzelzs aizkara.” Tas ir krāsains fotoalbums, kas tapa Ukrainas Katoļu universitātes Baznīcas vēstures institūta pētniecības projekta par Ukrainas grieķu katoļu Baznīcas pagrīdes dzīvi ietvarā, dokumentējot mocekļu un ticības apliecinātāju mantojumu.

Ukraiņu delegācija sastāvēja no 9 locekļiem, kuru vidū bija Ukrainas pilnvarotais vēstnieks pie Svētā Krēsla Andrijs Jurašs un prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.

Ukrainas prezidenta Zelenska kontakti ar pāvestu

Pāvests un Ukrainas valsts vadītājs iepriekšējo reizi tikās šī gada jūnijā Itālijā G7 sanāksmes laikā. Taču pirmā tikšanās pēc kara sākuma notika 2023. gada 13. maijā Pāvila VI zālē, Vatikānā. Četrdesmit minūšu ilgās sarunas laikā Romas bīskaps apliecināja, ka nemitīgi lūdzas par Ukrainu un tās tautu. Vatikāna preses biroja izdotajā paziņojumā varējām lasīt, ka Svētais tēvs norādīja uz steidzamu “cilvēcības žestu” nepieciešamību iepretī vistrauslākajiem cilvēkiem, kas ir konflikta nevainīgi upuri. Abas puses bija vienisprātis par to, ka ir jāturpina darīt viss iespējamais, lai sniegtu tautai humāno palīdzību.

Volodimirs Zelenskis, kurš tajā dienā sarunājās arī ar arhibīskapu Polu Ričardu Galageru, savā ierakstā sociālo mediju platformā X atkārtoti pateicās pāvestam par to, ka viņš personīgi pievērš uzmanību miljoniem ukraiņu traģēdijai, un apliecināja, ka runāja ar Francisku par desmitiem tūkstošu deportēto ukraiņu bērnu, kuri ar visiem spēkiem ir jāatgriež mājās.

Jāatgādina, ka pāvests katras savas publiskās uzstāšanās laikā aicina sabiedrību neaizmirst šo karā izmocīto zemi, mudina ticīgos lūgties par tās iedzīvotājiem un tos, kuru rokās ir vara, darīt visu iespējamo, lai panāktu mieru.

Cieši kontakti starp pāvestu Francisku un Ukrainas prezidentu pastāv kopš kara sākuma. Taču abu pirmā tikšanās notika jau 2020. gada 8. februārī, kad kopš Zelenska ievēlēšanas prezidenta amatā vēl nebija pagājis gads. Toreiz pāvests uzdāvināja Ukrainas prezidentam svētā Mārtiņa no Tūras medaljonu, novēlot, lai viņš sargā ukraiņu tautu un zemi, kuras austrumdaļā jau notika karš. Sarunas Vatikāna valsts sekretariātā galvenokārt bija veltītas humanitārajai situācijai un mieram.

Pēc Krievijas pilnā mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī starp pāvestu Francisku un Volodimiru Zelenski notika vairākas telefonsarunas. Pirmā – kara otrajā dienā, 26. februārī. Svētais tēvs pauda “dziļas sāpes par traģiskajiem notikumiem valstī”. Par to mikroblogošanas vietnē Twitter ziņoja Ukrainas prezidents. Viņš rakstīja: “Es pateicos pāvestam Franciskam par to, ka viņš lūdzās par mieru Ukrainā un par pamieru. Ukraiņu tauta jūt Viņa Svētības garīgo atbalstu”. Pāvests tajās dienās savā Twitter kontā rakstīja: “Jēzus mūs mācīja, ka vardarbības velnišķajam neprātam ir jāatbild ar Dieva ieročiem – ar lūgšanu un gavēni. Lai Miera Karaliene pasargā pasauli no kara neprāta”. Tvītam ar attēlu ar Kristu pie krusta tika pievienoti tēmturi #LūgsimiesKopā un #Ukraina. Tā paša gada 2. martu, kad iekrita Pelnu trešdiena, Svētais tēvs bija pasludinājis par lūgšanas un gavēņa dienu par mieru Ukrainā.

Romas bīskapa un Ukrainas prezidenta otrā saruna notika 2022. gada 22. martā. Tās laikā pāvests apliecināja: “Vatikāns lūdzas un dara visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk tiktu izbeigts karš”. Par šo sarunu Volodimirs Zelenskis vēstīja: “Šodien es sarunājos ar pāvestu Francisku, kurš man teica svarīgus vārdus: «Es zinu, ka jūs ļoti vēlaties mieru, saprotu, ka gribat nosargāt savu zemi, saprotu, ka jūsu karavīri aizsargā civiliedzīvotājus, bet civiliedzīvotāji sargā savu dzimteni». Es pateicu Franciskam: «Mūsu cilvēki kļuva par karavīriem tad, kad ieraudzīja, kādu ļaunumu nes ienaidnieks, cik lielu iznīcību tas atstāj aiz sevis un cik daudz izlieto asiņu tas vēlas redzēt»”.

Trešā telefonsaruna notika 2022. gada 12. augustā. Tās laikā Zelenskis Franciskam stāstīja par briesmīgo vardarbību, kāda tiek vērsta pret ukraiņu tautu. Francisks apliecināja savu garīgo tuvumu un solidaritāti visai ukraiņu tautai. Drīz pēc sarunas Ukrainas pilnvarotais vēstnieks pie Svētā Krēsla Andrijs Jurašs publiskoja tvītu, kurā apliecināja, ka “Ukrainas valsts un sabiedrība ar prieku uzņems Svēto tēvu” un izteica cerību, ka pāvests apmeklēs Kijivu.

2023. gada beigās, Ukrainas prezidents, stāstot par kārtējo telefonsarunu ar Francisku, izteica pateicību pāvestam par viņa laba vēlējumiem Ukrainai un atbalstu tā dēvētajai “Miera formulai”, kurā iesaistījās vairāk nekā 80 valstis. Tā paša gada 28. decembra vakarā notika vēl viena telefonsaruna starp pāvestu Francisku un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Par to paziņoja pats Ukrainas prezidents īsā ierakstā, kas bija publicēts viņa X kontā. “Es tikko runāju ar pāvestu Francisku, lai pateiktos par Ziemassvētkos izteiktajiem laba vēlējumiem Ukrainai un ukraiņiem,” sacīja Zelenskis. “Mēs runājām par mūsu kopīgo darbu pie Miera formulas: jau vairāk nekā 80 valstis ir iesaistījušās savu pārstāvju līmenī. Turpmāk to būs vēl vairāk. Esmu pateicīgs Vatikānam par konkrēto atbalstu mūsu darbam,” viņš noslēdza.

Pāvesta diplomātiskā misija

Daļa no pāvesta Franciska diplomātiskās misijas bija arī Itālijas Bīskapu konferences priekšsēdētāja kardināla Mateo Marijas Dzupi vizīte Kijivā 2023. gada 5. un 6. jūnijā. Tās mērķis bija “uzklausīt Ukrainas valdības pārstāvjus, meklēt iespējamos ceļus taisnīga miera panākšanai un atbalstīt cilvēcības žestus, lai mazinātu spriedzi”, rakstīja Vatikāna preses birojs. Pats kardināls, runājot par savu misiju Bīskapu konferences Pastāvīgās padomes noslēguma sēdē, uzsvēra, ka konfliktu Ukrainā pāvests pārdzīvo “līdz sirds dziļumiem”. Savukārt Vatikāna valsts sekretārs kardināls Pjetro Parolins vēlāk norādīja, ka kardināla Dzupi misija iekustināja “mehānismu” ieslodzīto apmaiņai un bērnu repatriācijai. Tas ir lēns mehānisms, taču tas attīstās un ir devis arī konkrētus rezultātus, piemēram, novedis pie 2022. gada novembrī arestēto divu redemptoristu kongregācijas priesteru atbrīvošanas.

Šī gada jūnijā kardināls Parolins vairākas dienas apmeklēja Ukrainu. Vizītes Kijivā laikā viņš tikās ar valsts prezidentu Volodimiru Zelenski. Tur Vatikāna valsts sekretāram tika pasniegts 2023. gada 30. decembrī piešķirtais augstākais valsts apbalvojums par viņa sniegto ieguldījumu sadarbības un attiecību stiprināšanā un Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes atbalstīšanā. Sarunas ar prezidentu laikā izskanēja pamudinājums pārdomāt visus iespējamos ceļus uz mieru, kuru meklēšanā ir gatavs iesaistīties arī Svētais Krēsls.