Viss pasaulīgais paiet, paliek tikai Kristus
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Komentējot šīs dienas Evaņģēlija fragmentu, kurā Jēzus apraksta lielo postu, pāvests pievērsās diviem aspektiem: “tam, kas paiet, un tam, kas paliek”.
Runājot par “to, kas paiet”, Francisks norādīja, ka noteiktos mūsu dzīves apstākļos, kad mēs piedzīvojam krīzi vai neveiksmes, vai arī kad redzam ap sevi sāpes, ko izraisa kari, vardarbība, dabas katastrofas, rodas sajūta, ka visam ir beigas. Un mēs jūtam, ka pat visskaistākās lietas paiet. Tomēr, viņš turpināja, krīzes un neveiksmes, lai arī sāpīgas, ir svarīgas, jo tās māca mums piešķirt visam pareizo nozīmi un nepiesaistīt savu sirdi šīs pasaules lietām, kam ir lemts paiet.
“Debesis un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs”, saka Kristus (Mk 13, 31). Viss pāriet, bet Jēzus vārdi nepāriet: tie paliek mūžīgi – atgādināja Francisks. Tādēļ Kristus aicina mūs uzticēties Evaņģēlijam, kurā ir pestīšanas un mūžības apsolījums, un pārstāt dzīvot bailēs no nāves. Jo, lai gan viss paiet, Kristus paliek.
Turpinājumā pāvests uzsvēra, ka Jēzū mēs kādu dienu atkal atradīsim lietas un cilvēkus, kas ir aizgājuši un kas mūs pavadījuši mūsu šīs zemes dzīves laikā. Ņemot vērā šo augšāmcelšanās apsolījumu, pāvests paskaidroja, ka ikviena realitāte iegūst jaunu nozīmi: “Viss mirst, un arī mēs kādu dienu mirsim, bet mēs nezaudēsim neko no tā, ko esam veidojuši un mīlējuši, jo nāve būs jaunas dzīves sākums”.
Pat bēdu, krīžu un neveiksmju laikos Evaņģēlijs mūs aicina raudzīties uz dzīvi un vēsturi nebaidoties pazaudēt to, kas beidzas, bet priecāties par to, kas paliek. Dievs mums gatavo dzīvības un prieka pilnu nākotni – uzsvēra Svētais tēvs. Tādēļ mums vajadzētu sev jautāt: “Vai mēs esam piesaistīti šīs zemes lietām, kas ātri pāriet, vai arī Kunga vārdiem, kas paliek un vada mūs uz mūžību?”