Francisks: Kristu svarīgi ir sludināt, palīdzot nabadzīgajiem un migrantiem

Inese Šteinerte - Vatikāns 

Apvienībā ir pārstāvētas Spānija, Itālija, Jordānija, Meksika un Argentīna. Šajās dienās tās locekļi piedalās savā trešajā starptautiskajā sanāksmē Romā. Iepriekšējās divas tikšanās notika Madridē un Barselonā. Starp pirmajām apvienības “Baznīcas – lauka slimnīcas” iniciatorēm 1962. gadā bija priestera, šobrīd 82 gadus vecā Anhela Garsijas Rodrigeza dibinātā starptautiskā nevalstiskā organizācija “Miera vēstnieki” (L’Asociacion Mensajeros de la Paz), kas darbojas vairāk nekā 50 pasaules valstīs sabiedrības atstumto labā.

Tiekoties ar apvienības “Baznīcas – lauka slimnīcas” sanāksmes dalībniekiem, pāvests atgādināja, ka trīs principi, lai baznīcas būtu kā lauka slimnīcas, ir “sludināt Kristu”, “novērst nevienlīdzību” un “sēt cerību”. “Ir jāapzinās, ka uz baznīcu nāk maz cilvēku, tāpēc mums ir jāiet viņus uzmeklēt,” teica Francisks, pastāstījis par kādu priesteri, kurš jūtas priecīgs, ja uz Svēto Misi atnāk 1200 cilvēku kvartālā, kur dzīvo 250 tūkstoši iedzīvotāju.

Spāņu valodā uzrunājot apvienības “Baznīcas – lauka slimnīcas” piederīgos, pāvests paskaidroja, ka, lai sludinātu Kristu, kurš vienmēr iet kopā ar visvājākajiem un visnabadzīgākajiem, un kurš pirmais “kļuva nabadzīgs”, ir būtiski “liecināt par šo brāļu pieņemšanu vairāk ar rīcību, nekā ar vārdiem” un “iet tos apmeklēt”, turpinot “katrā no viņiem saskatīt Kristus seju”. Francisks teica:

 “Man patīk stāsti par nabadzīgajiem cilvēkiem Spānijā un Dienviditālijā, kuri sludina Kristu cik vien labi to māk, piemēram, musulmaņu imigrantu vidū. Viņi sludina ar žestiem, uzņemšanu, pavadību un migranta cieņas veicināšanu.”

Pāvests uzsvēra, ka Kristu svarīgi ir sludināt, palīdzot nabadzīgajiem un migrantiem. Atzīmējis, ka migranti nav problēma, bet realitāte un pieminējis tādas zemes, kā Spānija un Itālija, Francisks aicināja priecāties par faktu, ka ierodas migranti, jo viņa vārdiem runājot, “vecuma līmenis šajās zemēs ir skandalozs”. Gandrīz vai visiem ir kāds suns, vai kaķis, bet nav bērnu. “Ierodas migranti un viņi zināmā nozīmē ir bērni, kurus nevēlamies,” teica pāvests un aicināja par to padomāt.

Sarunā ar iniciatīvas “Baznīcas – lauka slimnīcas” dalībniekiem, Svētais tēvs aicināja “atjaunot sociālo audeklu, novēršot nevienlīdzību”, “jo neviens nedrīkst palikt vienaldzīgs, redzot citu ciešanas”. “Ar jūsu apustulātu,” teica Francisks saviem viesiem, “jūs norādāt sabiedrībai, ka nevienlīdzība starp bagātajiem un nabagajiem, kas dažreiz ir tik liela, nav tas, ko Dievs vēlas cilvēcei. Šī nevienlīdzība ir jāatrisina caur taisnīgumu.”

Turpinot, Francisks pieminēja arī to nevienlīdzību, kas pastāv starp bērniem un veciem cilvēkiem. Kārtējo reizi atlicis malā sagatavoto uzrunas tekstu, pāvests sacīja:

 “Kad tiek atgrūsti vecie ļaudis un aizsūtīti uz sastingušiem kvartāliem it kā viņiem šajā brīdī vairs nebūtu ko dot sabiedrībai… Un padomāsim par bērniem, kad tie tiek izmantoti zināmos darbos un vēlāk pamesti. Ir bērni, kuri tiek sūtīti vākt dažādus priekšmetus atkritumos, lai vēlāk varētu tos pārdot. Zemē, kurā aug ļoti delikāta oga mellene, kuru vācot, ir vajadzīgi maigi pirksti, tiek izmantoti izbadējušies bērni. Jautājums, kas mums sev jāuzdod, ir: kādā situācijā atrodas bērni, kādā situācijā atrodas veci ļaudis? Vecie ļaudis ir gudrības avots, bet mēs esam aculiecinieki skandālam, ka viņi tiek turēti pansionāta istabas sienās”.

Apvienības “Baznīcas – lauka slimnīcas” dalībniekiem pāvests atgādināja, ka ir nepieciešams sēt cerību katrā cilvēkā, ko viņi uzņem, “jo šim cilvēkam nav māju, jo viņš ir bēglis, jo viņš nāk no nabadzīgas ģimenes, jo ir kara upuris,” kā arī jebkura cita iemesla dēļ, kas šo cilvēku dara atstumtu. Francisks saviem viesiem izteica pateicību par to, ka viņi pieņem kara bēgļus, to skaitā, bērnus no Ukrainas. Tiem, kas Baznīcā strādā vājāko labā, viņš teica:

 “Ikreiz, kad mums ir iespēja tuvoties viņiem un piedāvāt tiem savu palīdzību, mums tā ir izdevība pieskarties Kristus miesai, jo izplatīt Evaņģēliju nav abstrakta lieta, vai ideoloģija, ko reducēt uz indoktrināciju. Nē, tas tā nav, bet ir Evaņģēlija konkretizēšana kristīgajā darbā ar tiem, kam visvairāk ir nepieciešama palīdzība. Lūk, kur ir rodama patiesa evaņģelizācija!”

Uzrunas noslēgumā Francisks atzīmēja, ka arī ateisti var kalpot Jēzum. Izteicis aicinājumu savā kalpojumā sadarboties ar tiem, kuri nav kristieši, pāvests ar zināmu ironijas piedevu jautāja: “Tēvs, vai viņus vajag nokristīt, pirms tie nāk sadarboties kalpojumā visnabadzīgākajiem, vai viņi ir jāsūta izsūdzēt grēkus, lai tie atrastos Dieva žēlastības stāvoklī?” “Nē,” atbildēja Francisks, “jebkurš – ateists, ne ateists, jebkurš, šīs, vai citas reliģijas piederīgais. Kalpot, un kalpot visnabadzīgākajiem! Starp visnabadzīgākajiem ir Jēzus. Viņi kalpo Jēzum, arī ja Viņam netic. Visi, visi, visi, visi atrodas kalpojumā, visi kalpo citiem.”