Meklēt jaunus finanšu risinājumus klimata aizsardzības labā!
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Zinātniskie dati, kas ir mūsu rīcībā, neļauj vilcināties. Tie skaidri norāda, ka radītā aizsardzība ir viens no visneatliekamākajiem mūslaiku izaicinājumiem. Ir jāatzīst arī, ka tas ir cieši saistīts ar miera saglabāšanu,” teikts pāvesta Vēstījumā. Francisks atgādina, ka ekonomiskā attīstība nav mazinājusi nevienlīdzību, tieši pretēji, tā ir devusi prioritāti peļņai un tikai dažu indivīdu interesēm uz nabadzīgo rēķina, kā arī progresīvā veidā vairojusi vides problēmas. Lai šo tendenci apstādinātu un attīstītu tādu kultūru, kur tiek respektēta cilvēka dzīvība un cieņa, ir nepieciešams saprast, ka postošās dzīves stilu sekas attiecas uz visiem. Tāpēc pāvests aicina visus kopā “plānot nākotni, lai risinājumi tiktu piedāvāti globālā perspektīvā, nevis aizstāvot tikai dažu valstu intereses”.
Vēstījumā izskan pamudinājums atbildīgi nospraust konkrētus un tālejošus uzdevumus nākotnes labā, lai šajās darba nedēļās varētu iezīmēties jauns kolektīvais risinājums attiecībā uz finansēm, ko novirzīt klimata aizsardzībai. Pāvests aicina parūpēties par to, lai vēl vairāk neiedragātu daudzu valstu piemērošanās spējas, kuras jau tā nospiež ekonomiskais parāds.
Tātad, pāvests rezumē, ka ir “jāmeklē jauna starptautiskā finanšu arhitektūra”, kas būtu “veiksmīga, radoša un balstīta uz vienlīdzības, taisnības un solidaritātes principiem”, bet pats galvenais, lai tā būtu “centrēta uz cilvēku”. Svētā tēva skatījumā, tā ir tāda starptautiska finanšu arhitektūra, “kas visām valstīm, jo īpaši visnabadzīgākajām un tām, kuras visvairāk pakļautas dabaskatastrofām, patiešām nodrošinātu attīstības ceļus, pamatojoties gan uz zemiem oglekļa izmešiem, gan uz dāsnu dalīšanos, kas visiem ļautu sasniegt savu pilnīgu potenciālu un baudīt cilvēcisko cieņu”.
Kardināls Pjetro Parolins COP29 samita dalībniekiem pāvesta vārdā apliecināja Svētā Krēsla atbalstu viņu centienos, jo īpaši integrālas ekoloģiskās izglītības un sensibilizācijas pret vidi jomā. Kardināls piebilda, ka tā ir “cilvēciska un sociāla problēma, kas aptver vairākus līmeņus” un prasa skaidru rīcību no visiem. Viņš citēja pāvesta Vēstījumu, kurā teikts: “Mēs nedrīkstam bezrūpībā mazgāt rokas, ieturot distanci un neizrādot interesi. Tas ir mūsu gadsimta patiesais izaicinājums.”
