Mirušo piemiņas dienā pāvests apmeklē Romas Laurentino kapsētu
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pirms dievkalpojuma viņš apmeklēja “Eņģeļu dārzu”, kas ir veltīts bērniem, kuri dažādu grūtniecības problēmu dēļ nav paspējuši ieraudzīt pasaules gaismu. Francisks lūdzās iepretim pieminekļiem, kuriem apkārt noliktas rotaļlietas, statuetes un dažādi citi priekšmeti, ar kuriem vecāki un citi tuvinieki šiem bērniem ir gribējuši apliecināt savu mīlestību. Gandrīz visu pirmo apbedījumu rindu aizņem 2024. gadā mirušie nedzimušie bērni.
Laurentino kapsētā, kas ir trešā lielākā kapsēta Romā, pāvests ieradās pulksten 9 un 45 minūtēs. Svētās Mises vajadzībām šeit bija iekārtots neliels paaugstinājums. Jau minētajā “Eņģeļu dārzā” viņu gaidīja kāda mirušā zēna tēvs Stefano. Viņš īsumā izstāstīja par savām bēdām un norādīja uz dēla kapu. Pāvests paspieda viņa roku un pieņēma vēstuli, ko Stefano viņam bija vēlējies pasniegt. Nolicis baltu rožu pušķi “Eņģeļu dārzā”, Francisks devās uz blakus esošajām kapu rindām. Arī tajās atdusas bērni. Kapsētā bija ieradušies daudzi mirušo piederīgie, kuri māja pāvestam sveicienus.
Automašīna ar Romas bīskapu piebrauca pie Svētās Mises svinībām paredzētā paaugstinājuma, ko apgaismoja spilgtas saules stari, radot iespaidu, ka ārā ir nevis rudens, bet pavasaris. Francisks sasveicinājās ar pilsētas mēru Roberto Gvaltjeri un vairākiem klātesošajiem, jo īpaši ar tiem, kuri sēdēja ratiņkrēslos. Homīlijas vietā pāvests ar noliektu galvu pakavējās klusā meditācijā un lūgšanā. Garāka lūgšana izskanēja pirms beigu svētības. Svētais tēvs teica:
“Apmeklējot kapsētu, mūsu mirušo brāļu un māsu atdusas vietu, atjaunojam ticību mūsu pestīšanas dēļ mirušajam, apglabātajam un augšāmcēlušajam Kristum. Arī mirušās miesas piecelsies pēdējā dienā un tie, kas ir aizmiguši Kungā, kopā ar Viņu svinēs uzvaru pār nāvi. Ar šo pārliecību pacelsim pie Tēva savu kopīgo aizlūguma un svētības lūgšanu!
Esi slavēts, Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas savā lielajā žēlsirdībā esi mūs atdzemdinājis caur Jēzus augšāmcelšanos no mirušajiem dzīvai cerībai, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam (sal. 1Pt 1,3-4). Uzklausi lūgšanu, ar kuru vēršamies pie Tevis, lūdzoties par visiem saviem mīļajiem cilvēkiem, kuri ir atstājuši šo pasauli. Atver savas žēlsirdības durvis un pieņem viņus svētās Jeruzalemes godpilnajā kopienā!
Mierini tos, kuri cieš šķiršanās sāpes, zinot, ka mirušie dzīvo Tevī, un arī miesā, kas uzticēta zemei, kādu dienu viņi piedalīsies Tava Dēla Lieldienu uzvarā. Tu, kas Baznīcas ceļā esi licis kādu mirdzošu zīmi – Vissvētāko Jaunavu Mariju, ar viņas aizbildniecību atbalsti mūsu ticību, lai neviens šķērslis mums neliek nomaldīties no ceļa, kas ved pie Tevis, kas esi godība bez beigām. Caur Kristu, mūsu Kungu!"
