Visu darīt ar mīlestību
Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu!
Šodienas liturģijas evaņģēlijs (Mk 12, 28-34) stāsta par vienu no daudzajām Jēzus sarunām Jeruzalemes templī. Viens no Rakstu mācītājiem pieiet un jautā Viņam: “Kurš no visiem baušļiem ir pirmais?” (28. p.). Jēzus atbild, saliekot kopā divus fundamentālus Mozus likuma vārdus: “Tev būs mīlēt Kungu, savu Dievu” un “Tev būs mīlēt savu tuvāko” (30.-31. p.).
Rakstu zinātājs ar savu jautājumu tiecas zināt, kurš ir “pirmais” no baušļiem, tas ir, kāds ir tas princips, kas ir visu baušļu pamatā; jūdiem bija daudz priekšrakstu un viņi meklēja, kas ir to visu pamatā, kas būtu tas visbūtiskākais; viņi gribēja, lai valdītu vienprātība šai jautājumā, tāpēc viņi diskutēja savā starpā. Tās bija labas diskusijas, jo viņi meklēja patiesību.
Šis jautājums ir būtisks arī mums, mūsu dzīvei un mūsu ticības ceļā. Jo arī mēs reizēm jūtamies sadrumstaloti starp daudzām lietām un jautājam sev: Bet, galu galā, kas tad ir pats svarīgākais? Kur es varu atrast savas dzīves, savas ticības centru? Jēzus mums sniedz atbildi, apvienojot šos divus galvenos baušļus: “Tev būs mīlēt Kungu, savu Dievu” un “Tev būs mīlēt savu tuvāko”. Tā savā ziņā ir mūsu ticības sirds.
Mēs zinām, ka mums visiem ir jāatgriežas pie dzīves un ticības sirds, jo sirds ir “visu pārējo spēku, pārliecību avots un sakne” (Enc. Dilexit nos, 9). Un Jēzus mums saka, ka visa avots ir mīlestība, ka mēs nekad nedrīkstam nošķirt Dievu no cilvēka. Katra laikmeta māceklim Kungs saka: Tavā ceļā ir svarīgas nevis ārējās darbības, piemēram, upuri (33. p.), bet sirds attieksme, ar kādu tu mīlestībā atveries Dievam un saviem brāļiem un māsām. Brāļi un māsas, mēs patiešām varam darīt daudzas lietas, bet darīt tās tikai sev un bez mīlestības, un tas nav labi; mēs varam darīt ar izklaidīgu vai ar noslēgtu sirdi, un tas nav labi. Visu ir jādara ar mīlestību.
Kungs nāks un vispirms Viņš mums prasīs norēķinu par mīlestību: “Kā tu mīlēji?” Tāpēc ir svarīgi nostiprināt savā sirdī vissvarīgāko bausli. Kurš tas ir? Mīli Kungu, savu Dievu, un mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Svarīgi, katru dienu veikt sirdsapziņas izmeklēšanu un jautāt sev: vai mīlestība pret Dievu un tuvāko ir manas dzīves centrs? Vai mana lūgšana Dievam mudina mani doties pie saviem brāļiem un māsām un bez atlīdzības viņus mīlēt? Vai es atpazīstu Kunga klātbūtni citu cilvēku sejās?
Lai Jaunava Marija, kas glabāja Dieva likumu iegravētu savā bezvainīgajā sirdī, palīdz mums mīlēt Kungu un savus brāļus un māsas.
