Pāvests: "Arī es esmu svētā Kristofora godinātājs"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pāvests izteica prieku, ka militārais korpuss 1954. gadā lūdza un saņēma pāvesta Pija XII apstiprinājumu, līdz ar kuru šis svētais moceklis, kurš atdeva savu dzīvību par Kristu, kļuva par tā aizbildni. Svētais tēvs atgādināja, ka nav profesijas, vai dzīves stāvokļa, kurā nebūtu vajadzīgs noenkuroties pie patiesām vērtībām un saņemt dievišķo aizsardzību.
“Lepoties ar svēto aizbildni, nozīmē strādāt dzimtenes labā, pāri visam liekot cilvēka, kas ir Radītāja attēls, cieņu,” norādīja Francisks. Šis stils atšķiras ar visvājāko un to, kuri atrodas kara, dabaskatastrofu un pandēmiju briesmās, aizsardzību. “Godināt savu debesīgo aizbildni,” turpināja pāvests, “nozīmē arī atzīt, ka prasmes, pienākuma izjūta, pašaizliedzība ir nepieciešami, taču, lai labāk varētu pildīt savu misiju, ir nepieciešama arī debesu žēlastība. Īsumā, tas nozīmē atzīt, ka mēs neesam visvareni, ka ne viss ir mūsu rokās un ka mums ir vajadzīga dievišķā svētība.”
Romas bīskaps izteica prieku, ka Itālijas armijas transporta korpusā iesaistītie karavīri apzinās savu uzdevumu delikāto raksturu. Ikdienā šie uzdevumi nav nekas ārkārtējs, bet par tādiem tie var kļūt ārkārtas situācijās. Pāvests pieminēja gan miera saglabāšanas operācijas Itālijā un ārpus tās, gan arī tādas pēkšņas situācijas, kā zemestrīces un plūdi, kur militārā transporta vadītāji steidzas palīgā, ierīkojot nometnes, lauka slimnīcas, piegādājot pārtiku, celtniecības materiālus, vakcīnas. Arī beidzot aktīvu militāro kalpojumu, daudzi iesaistās brīvprātīgo aktivitātēs, kalpojot kolektīvajam labumam.
Kristofors nozīmē “tas, kurš nes Kristu”. Svētais tēvs atzīmēja, ka arī militārā transporta vadītāji, bieži vien pašiem neapzinoties, zināmā veidā nes Kristus stilu, kurš ir nācis kalpot, nevis, lai Viņam kalpotu. Pāvests aicināja lūgt svētā Kristofora palīdzību, lai viņš savos godinātājos vienmēr palīdz saglabāt šos labos nodomus.
