Pāvests jauniešiem: esiet Dieva mīlestības liecinieki, nevis «zvaigznes uz vienu dienu»

Silvija Krivteža - Vatikāns

Liturģiskā gada noslēgumā Baznīca svin Kunga Jēzus Kristus - Vispasaules Karaļa svētkus, kuros esam aicināti kontemplēt Kungu, katras lietas sākumu un piepildījumu, kura "valstība nekad netiks iznīcināta".

Tā ir kontemplācija, kas pacilā un aizrauj. Bet, ja mēs paskatāmies apkārt, tas, ko redzam, izskatās citādi, tad var rasties satraucoši jautājumi. Kā ir ar kariem, vardarbību, ekoloģiskām katastrofām? Un ko domāt par problēmām, ar kurām arī jums, dārgie jaunieši, ir jāsaskaras, raugoties uz rītdienu: darba nedrošība, ekonomiskā nestabilitāte, šķelšanās un nevienlīdzība, kas polarizē sabiedrību? Kāpēc tas viss notiek? Un ko mēs varam darīt, lai izvairītos no tā, ka mūs tas sagrauj? Šie ir sarežģīti, taču ļoti svarīgi jautājumi, atzina Svētais tēvs.

Šodienas evaņģēlijs parāda mums Jēzu, kas tiek apsūdzēts (sal. Jņ 18, 33-37). Viņš atrodas "uz apsūdzēto sola", tiesā. Viņu nopratina Pilāts, Romas impērijas pārstāvis, kurā mēs redzam pārstāvētas visas varas, kas vēsturē apspiež tautas ar ieroču spēku. Pilātu neinteresē Jēzus. Taču viņš zina, ka ļaudis Jēzum seko, ticēdami, ka Viņš ir ceļvedis, Skolotājs, Mesija, un romiešu prokurors nevar pieļaut, ka kāds varētu radīt haosu un traucējumus viņa "militarizētā miera" apgabalā. Tāpēc cenšas izpatikt šī neaizsargātā pravieša varenajiem ienaidniekiem: viņš nodod viņu tiesai un draud notiesāt ar nāvi. Bet Jēzus, kurš vienmēr ir sludinājis tikai taisnīgumu, žēlsirdību un piedošanu, nebaidās, neļauj sevi iebiedēt un neiebilst: Viņš paliek uzticīgs sludinātajai patiesībai pat līdz savas dzīvības upurim.

Dārgie jaunieši, iespējams, ka arī jums reizēm var gadīties, ka tiekat "apsūdzēti" par sekošanu Jēzum. Skolā, draugu vidū, vietās, kuras jūs bieži apmeklējat, var būt tādi, kas vēlas likt jums justies slikti tikai tāpēc, ka esat uzticīgi Evaņģēlijam un tā vērtībām, tāpēc, ka jūs nepielāgojaties, lai darītu kā visi citi. Tomēr jūs nebaidieties no "nosodījumiem", neuztraucieties: agri vai vēlu kritika un nepatiesas apsūdzības atkrīt, un virspusējās vērtības, kas tās atbalsta, atklājas tādas, kādas tās ir, - ilūzijas.

Kristus mūs māca, ka tas, kas paliek, ir mīlestības darbi, kas padara mūsu dzīvi skaistu! Pārējais nav svarīgi. Tāpēc es atkārtoju: nebaidieties no pasaules "nosodījumiem". Turpiniet mīlēt! - jauniešus aicināja pāvests.

Jēzus saka: "Mana valstība nav no šīs pasaules" (Jņ.18,36). Ko tas nozīmē? Kāpēc Viņš neko nedara, lai nodrošinātu savus panākumus, lai iepatiktos varenajiem, lai iegūtu atbalstu savai programmai? Kā Viņš var domāt par pārmaiņām, ja Viņš ir "uzvarēts"? Patiesībā Jēzus tā rīkojas tāpēc, ka noraida jebkādu varas loģiku (sal. Mk 10, 42-45). Viņš ir brīvs no visa tā! - uzsvēra Francisks.

"Un arī jums būs labi sekot Jēzus piemēram, neļaujot sevi inficēt ar mūsdienās tik izplatīto vēlmi būt redzamiem, apstiprinātiem un slavētiem. Tie, kas ļauj sevi ievilināt šajās tieksmēs, galu galā dzīvo nemierā. Viņi ir spiesti sacensties, izlikties, iet uz kompromisiem, pārdot savus ideālus, lai iegūtu kaut nelielu piekrišanu un atpazīstamību."

Bet Dievs tevi mīl tādu, kāds esi, - Viņa priekšā tavi tīrie sapņi ir vairāk vērti nekā panākumi un slava, un tavu nodomu patiesums ir vairāk vērts nekā atzinība. Neļaujiet sevi maldināt tiem, kas, vilinādami jūs ar veltīgiem solījumiem, patiesībā vēlas jūs tikai instrumentalizēt, ietekmēt un izmantot savās interesēs. Neapmierinieties ar to, ka sociālajos plašsaziņas līdzekļos esat "zvaigznes uz vienu dienu"! Debesis, kurās jūs esat aicināti spīdēt, ir lielākas: tās ir Dieva debesis, kurās Tēva bezgalīgā mīlestība atspoguļojas mūsu neskaitāmajās mazajās gaismiņās: laulāto uzticīgajā mīlestībā, bērnu nevainīgajā priekā, jauniešu entuziasmā, veco ļaužu aprūpē, konsekrēto personu dāsnumā, labdarībā pret nabagiem, darba godprātībā. Neklausiet tos, kas, melojot, stāsta jums par ko citu! Pasauli glābj nesavtīga mīlestība, uzsvēra pāvests.

Kristus ir nācis pasaulē, "lai liecinātu par patiesību" (Jņ 18, 37), un Viņš to darīja, mācot mūs mīlēt Dievu un savus brāļus un māsas (sal. Mt 22, 34-40; 1 Jņ 4, 6-7). Tikai mīlestībā mūsu eksistence atrod gaismu un jēgu (sal. 1 Jņ 2, 9-11). Pretējā gadījumā mēs paliekam melu gūstekņi.

Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība (sal. Jņ 14, 6). Viņš, atņemdams sev visu un nomirdams kails uz krusta mūsu pestīšanas labā, māca, ka tikai mīlestībā mēs varam dzīvot, augt un uzplaukt pilnā cieņā (sal. Ef 4, 15-16). Pretējā gadījumā, kā svētīgais Pjērs Džordžo Frassati - tāds pats jaunietis kā jūs - rakstīja savam draugam, mēs vairs nedzīvojam, bet “veģetājam” (sal. vēstule Isidoro Bonini, 1925. gada 27. februāris). Mēs vēlamies dzīvot, nevis izdzīvot, un tādēļ cenšamies liecināt par patiesību mīlestībā, mīlot cits citu tā, kā Jēzus mūs mīlēja (sal. Jņ 15, 12).

Māsas un brāļi, nav taisnība, kā daži domā, ka pasaules notikumi ir "izgājuši" no Dieva kontroles. Nav taisnība, ka vēsturi veido vardarbīgie un varmākas. Daudzas ļaundarības, kas mūs piemeklē, ir ļaunuma maldinātā cilvēka darbs, taču galu galā viss ir pakļauts Kristus, taisnīgā un žēlsirdīgā Ķēniņa, spriedumam (sal. Mt 25, 31-46). Viņš atstāj mūs brīvus, bet Viņš neatstāj mūs vienus: labodams mūs, kad krītam, Viņš nekad nepārstāj mūs mīlēt un piecelt, lai mēs ar prieku varētu turpināt savu ceļu.

Šīs Euharistijas noslēgumā portugāļu jaunieši Pasaules Jauniešu dienu simbolus - krustu un Marijas "Salus Populi Romani" ikonu - nodos korejiešu jauniešiem. Arī tā ir zīme - aicinājums mums visiem dzīvot un nest Evaņģēliju uz visām zemes malām, neapstājoties un nebaidoties, pieceļoties pēc katra kritiena un nekad nepārstājot cerēt, kā teikts šīs dienas vēstījumā: "Kas cer uz Kungu, tie staigā nepagurdami".

Turēsim skatienu pievērstu Jēzum, Viņa krustam un Jaunavai Marijai, mūsu Mātei: un tad pat grūtībās mēs atradīsim spēku iet uz priekšu, nebaidoties no apsūdzībām, priecīgi par to, ka mīlestībā varam būt patiesības liecinieki visiem.