Ir publicēts pāvesta Vēstījums 58. Pasaules Miera dienai

Inese Šteinerte - Vatikāns

“Lai 2025. gads ir gads, kurā aug miers,” novēlēts pāvesta Vēstījumā, gaidot Jubileju, kas sāksies jau šī gada 24. decembrī, un Pasaules Miera dienu 1. janvārī. Francisks piesauc mieru, kas būtu “īsts un ilgstošs”, tāds, kurš sniedzas pāri cilvēciskajiem kontraktiem un kompromisiem, mieru, kas būtu Dieva dāvāts no aprēķina brīvām sirdīm.

“Piedod mums mūsu parādus, dodi mums mieru,” raksta pāvests savā Vēstījumā. Lūgšanas “Tēvs mūsu” fragments tādējādi kļūst par pamatu, kas rosina uzsākt kultūras pārmaiņas, pateicoties kurām, attiecībās ar citiem vairs nevaldītu “izmantošanas loģika”, kur stiprākais uzkundzējas vājākajam.

Pāvests norāda, ka “globālajā savstarpēji saistītajā ciematā”, kāda šodien ir pasaule, “ir jāuzklausa nabadzīgo un zemes sauciens, “apdraudētās cilvēces” sauciens, jo “neviens cilvēks neienāk pasaulē, lai tiktu apspiests”, bet “visi esam piedzimuši, lai būtu brīvi saskaņā ar Kunga gribu”.

Atgādinot par “grēka struktūrām”, uz kurām jau pagātnē ir norādījis svētais Jānis Pāvils II, un kuras šodien stiprina un balsta “izvērsta sazvērniecība”, Francisks nosoda “visu veidu nevienlīdzību”, kas skar planētu. Īpašā veidā viņš atsaucas uz necilvēcīgu izturēšanos pret migrantiem, vides degradāciju, dezinformācijas radīto apjukumu, atteikšanos no dialoga un apjomīgo militārās industrijas finansējumu. “Tie ir faktori, kas apdraud visas cilvēces eksistenci,” norāda pāvests. Viņš raksta, ka “visi par to esam atbildīgi” un visi esam aicināti “saraut netaisnības ķēdes, lai sludinātu Dieva taisnību” un uzsāktu šīs kultūras un strukturālās pārmaiņas, kas ļautu mums atzīt sevi ne tikai par Kunga un Viņa dāvanu “parādniekiem”, bet arī par “cits citam vajadzīgiem, saskaņā ar dalītas un dažādotas atbildības loģiku”. “Tikai ļaujot šīm pārmaiņām “skart sirdi”, Jubilejas gads “varēs atvērt ceļu cerībai” katram no mums,” teikts Vēstījumā.

Pāvests atzīmē, ka cerības pārpilnība ir rodama dāsnumā, kas ir brīvs no aprēķina, kas nerēķina naudu parādnieku kabatās, neraizējas par to, ko nopelnīs, bet kuram padomā ir tikai viens mērķis: piecelt to, kurš pakritis, dziedēt salauztās sirdis, atbrīvot no jebkuras verdzības formas.

Tātad, “iespējamā rīcība”, uz kuru pāvests pamudina 2025. Jubilejas gadā, ir sekojoša: vispirms tā ir tā dēvētā “medaļa ar divām pusēm”, proti ārzemju parāds un ekoloģiskais parāds, kur bagātās valstis izmanto nabadzīgo valstu “cilvēciskos un dabas resursus”, lai “apmierinātu sava tirgus prasības”. Francisks aicina starptautisko kopienu uzsākt darbības, lai atceltu ārzemju parādu, atzīstot ekoloģiskā parāda easmību, kāds pastāv starp pasaules ziemeļiem un dienvidiem. “Tā ir apelācija pēc solidaritātes, bet vēl vairāk pēc taisnības,” teikts Vēstījumā. Lai neaprobežotos tikai ar “atsevišķu labdarības žestu”, Francisks atgādina, ka ir vajadzīga arī “jaunas finanšu arhitektūras attīstība, kas vestu pie globālas finanšu hartas izveidošanas, kas ir balstīta uz solidaritāti un harmoniju starp tautām”.

Otrā darbība ir “stingra apņemšanās veicināt cilvēka personas cieņu, sākot no ieņemšanas brīža līdz dabiskam dzīves norietam”. Lai veicinātu dzīvības kultūru, pāvests norāda uz konkrētu žestu – uz nāvessoda izskaušanu visās nācijās. Svētais tēvs atgādina, ka nāvessods ne tikai pārkāpj dzīvības neaizskaramības principu, bet atņem arī jebkādu cilvēcisko piedošanas un labošanās cerību.

Bez tam, lai “šajā karu iezīmētajā laikā” veidotu “jaunus miera ceļus”, Francisks, tāpat kā savulaik viņa priekšgājēji Pāvils VI un Benedikts XVI, novēl pārskatīt finanšu investīcijas. Vismaz vienu konkrētu līdzekļu daļu, kas tiek izmantota ieroču ražošanai, viņš aicina novirzīt Pasaules fonda izveidošanai ar mērķi pilnībā izskaust badu, nabadzīgajām zemēm atvieglot izglītības aktivitātes un nodrošināt ilgstspējīgu attīstību, apturot klimata izmaiņas.

Pāvests apliecina, ka tie, kas uzņemsies šos trīs rīcības žestus, pieredzēs tik ļoti gaidītā miera iestāšanos, jo miers “neiestājas vienīgi ar kara izbeigšanu, bet iestājas galvenokārt ar jaunas pasaules sākumu, tādas pasaules, kurā atklāsim, ka esam dažādi, vienotāki un brālīgāki.”

Vēstījums 58. Pasaules Miera dienai noslēdzas ar lūgšanu, lai Kungs dāvā mieru katram labas gribas cilvēkam, tādam “kurš ļauj atbruņot savu sirdi, kurš ar cerību vēlas piedot parādus saviem brāļiem, kurš bez bailēm atzīst sevi par cita parādnieku, kurš nepaliek kurls pret nabadzīgo saucienu.”