Lai šī dievnama atdzimšana kalpo par zīmi Francijas Baznīcas atjaunotnei!
Inese Šteinerte - Vatikāns
Vēstījumā Parīzes arhibīskapam Lorēnam Ulriham atzīmēts, ka joprojām daudzi atceras briesmīgo ugunsgrēku pirms pieciem gadiem, kas dievnamam nodarīja smagus postījumus. “Sažņaudzās sirds, redzot, ka var sagrūt kristīgās ticības un arhitektūras meistardarbs, kas ir jūsu nācijas vēstures gadsimtu liecinieks,” raksta Francisks, “taču šodien skumjas un sēras dod vietu priekam, svētkiem un slavēšanai.”
Pāvests pateicas visiem, jo īpaši ugunsdzēsējiem, kuri drosmīgi devās glābt šo vēstures pieminekli no iznīcības. Pateicība tiek izteikta arī sabiedriskās varas pārstāvjiem par izlēmīgu rīcību un starptautiskajai kopienai par restaurācijas darbu atbalstu. Pāvests ir gandarīts par to, ka uzņēmība atjaunot Parīzes Dievmātes katedrāli liecina ne tikai par cieņu pret mākslu un vēsturi, bet arī par to, ka joprojām tiek plaši uztverta šīs celtnes simboliskā un sakrālā vērtība.
Pateicība, protams, neizpaliek daudzo profesionālo kategoriju pārstāvjiem, kuri pēc labākās sirdsapziņas nodevās darbam, lai katedrālei atgrieztu tās spožumu. “Ir skaisti un iedrošinoši, ka ir izkoptas un vēl vairāk uzlabotas pagātnes prasmes,” raksta pāvests, “bet vēl skaistāk ir tas, ka daudzi strādnieki un sava amata pratēji ir liecinājuši par to, ka šis restaurācijas periods tiem ir bijis patiess garīgs gājums.” “Viņi ir sekojuši savu tēvu pēdās, kuri, pateicoties savai ticībai, varēja uzbūvēt šādu meistardarbu, kurā nav vietas nekam neīstam, neprātīgam, vai vulgāram,” turpināts vēstījumā.
Pāvests novēl, “lai šīs apbrīnojamā dievnama atdzimšana kalpo par pravietisku zīmi Francijas Baznīcas atjaunotnei. Visus kristītos, kuri ar prieku ienāks šajā katedrālē, Francisks aicina “izjust likumīgu lepnumu un uzņemties rūpes par šo viņu ticības mantojumu”.
“Dārgie Parīzes un visas Francijas ticīgie,” raksta pāvests, “šis nams, kurā mīt mūsu Debesu Tēvs, ir jūsu: jūs esat dzīvie akmeņi. Cik daudzi jūsu ticības priekšteči to ir uzcēluši priekš jums! Neskaitāmi attēli un simboli, kas šeit ietverti, ir domāti jums, lai jūs drošāk vestu pretim Dieva, kas kļuva cilvēks, satikšanai un Viņa bezgalīgās mīlestības atklāšanai.”
Francisks atzīmē, ka Parīzes Dievmātes katedrāli atkal varēs apmeklēt un apbrīnot milzīgs daudzums visu slāņu, izcelsmes, reliģijas, valodu un kultūru cilvēku, starp kuriem ne mazums meklēs Absolūto un jēgu savai dzīvei. Vēršoties atsevišķi pie Parīzes arhibīskapa, pāvests pauž pārliecību, ka šiem cilvēkiem būs plaši atvērtas katedrāles durvis un ka viņi dāsni un bez nosacījumiem tiks pieņemti kā brāļi un māsas. Svētais tēvs novēl, lai pateicoties kristīgās kopienas liecībai, viņi varētu sajust mieru, izbaudīt prieku, ko sniedz Kunga pazīšana un mīlestība uz Viņu. Lai viņi, paceļot skatienu uz šīm velvēm, kas ir atguvušas savu gaismu, varētu dalīties Viņa neuzvaramajā cerībā.
Piesaucot Baznīcai Francijā un visai franču tautai Parīzes Dievmātes aizsardzību, pāvests dod tām savu apustulisko svētību.
