Pāvests: neaizmirsīsim par savas dvēseles būvlaukumu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Svētdien, 8. decembrī, Dievmātes pakājē, Spānijas laukumā, ieradās daudzi Romas ticīgie, sākot jau ar ugunsdzēsējiem priekšgalā, jo 1857. gada 8. decembrī 220 ugunsdzēsēji atklāja šo arhitekta Luidži Poletti veidoto pieminekli, kura virsotnē atrodas no bronzas izlietā Marijas statuja. Svētkos piedalījās arī Vatikāna žandarmērijas korpusa locekļi, daudzi reliģiskie ordeņi, pilsētas ievērojamāko uzņēmumu strādnieki, vietējās varas pārstāvji un Spānijas pilnvarotais vēstnieks pie Svētā Krēsla.
Grupas un atsevišķus ticīgos laukumā sagaidīja un lūgšanas vadīja Svēto XII Apustuļu bazilikas franciskāņi. “8. decembris ir lieliska izdevība evaņģelizēt”, tuvojoties svētkiem, teica bazilikas prāvests un rektors Frančesko Čelestino, “jo tad ir iespēja satikt daudzus ļaudis. Gadu no gada pieaug to skaits, kuri šajā dienā ierodas pagodināt Dievmāti”. Jāpiebilst, ka šajā dievnamā jau 29. novembrī sākās un turpinājās līdz 7. decembrim vissenākā novenna Romas Bezvainīgās Ieņemšanas godam.
Pāvests Francisks Spānijas laukumā lūdzās:
“Bezvainīgā Jaunava, Māte, Bezvainīgā Māte, šodien ir tavi svētki, un mēs pulcējamies ap tevi. Ziedi, ko mēs tev dāvinām, ir mūsu mīlestības un pateicības apliecinājums; taču tu redzi un novērtē īpaši tos apslēptos ziedus, kas ir mūsu lūgšanas, nopūtas un arī asaras, jo īpaši mazo un nabadzīgo asaras. Uzlūko viņus, Māte, uzlūko viņus.
Mūsu Māte, Roma gatavojas jaunai Jubilejai, kas būs cerības vēsts cilvēcei, ko skar krīžu un karu pārbaudījumi. Tāpēc pilsētā visur ir būvlaukumi: tas – tu to zini – rada ne mazumu neērtību, un tomēr tā ir zīme, ka Roma ir dzīva, ka Roma atjaunojas, ka Roma cenšas pielāgoties vajadzībām, būt viesmīlīgāka un funkcionālāka.
Taču tavs Mātes skatiens sniedzas tālāk. Un man šķiet, ka es dzirdu tavu balsi, kas ar gudrību mums saka: «Mani bērni, šie darbi ir labi, bet esiet uzmanīgi: Neaizmirstiet par dvēseles būvlaukumiem! Īstā Jubileja ir iekšpusē: jūsu sirdīs – tu saki –, ģimenēs un sociālajās attiecībās. Jāstrādā iekšienē, lai sagatavotu ceļu Kungam, kas nāk». Tā ir laba izdevība, lai izdarītu labu grēksūdzi un lūgtu visu grēku piedošanu. Dievs piedod visu. Dievs piedod vienmēr, vienmēr.
Bezvainīgā Māte, mēs pateicamies tev! Šis tavs ieteikums mums nāk par labu, mums tas ir tik ļoti vajadzīgs, jo, pašiem to negribot, mēs riskējam tikt pilnībā ierauti organizēšanā, darāmajos darbos, un tad Svētā Gada, kas ir garīgās atdzimšanas, piedošanas un sociālās atbrīvošanās laiks, žēlastība, šī Jubilejas žēlastība var tikt mazliet apslāpēta. Taču šeit [pilsētas] mērs visu gatavo, lai šī piemiņa, šis Svētais Gads, labi izdotos. Lūgsimies par mēru, kuram ir daudz darba.
Tu noteikti biji klāt Nācaretes sinagogā tajā dienā, kad Jēzus pirmo reizi sludināja savas zemes ļaudīm. Viņš lasīja no pravieša Isaja grāmatas: «Tā Kunga Gars ir pār mani; tāpēc Viņš mani svaidīja un sūtīja mani sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt gūstekņiem atbrīvošanu un aklajiem redzi, nomāktos palaist brīvībā, pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu» (Lk 4, 18-19). Tad Viņš apsēdās un sacīja: «Šodien šie Raksti, ko jūs dzirdējāt, ir piepildījušies» (21. p.). Un tu, Māte, tu biji tur, ļaužu vidū, pārsteigto ļaužu vidū. Tu biji lepna par Viņu, par savu Dēlu, un tajā pašā laikā tu paredzēji noslēgtības un skaudības, kas rada vardarbību, drāmu. Tu gāji cauri šai drāmai un vienmēr ej tai cauri ar savu bezvainīgo sirdi, kas ir piepildīta ar Jēzus Sirds mīlestību. Māte, atbrīvo mūs no skaudības, lai mēs visi būtu brāļi, lai mēs mīlētu cits citu. Lai nebūtu nekādas skaudības. Skaudība ir briesmīgs netikums, kas sagrauj no iekšienes.
Un arī šodien, Māte, tu mums atkārto: «Klausiet Jēzu, klausiet Viņu! Klausiet Viņu un dariet, ko Viņš jums teiks!» (sal. Jņ 2, 5). Paldies tev, Māte, paldies, Svētā Māte! Paldies, ka tu šajā laikā, kad trūkst cerības, joprojām mums dod Jēzu, mūsu Cerību! Paldies, Māte!”
Dodoties projām no Spānijas laukuma uz Vatikānu, pāvests iegriezās Cipolla pilī, kas atrodas laukuma tuvumā, del Corso ielā, lai aplūkotu 1887. gadā Baltkrievijā dzimušā ebreju izcelsmes mākslinieka Marka Šagāla gleznu “Baltā krustā sišana”. 1938. gadā tapušais darbs pāvestam Franciskam ir īpaši tuvs.