Pāvests: slepkavām piedošana un pestīšana vajadzīga vairāk nekā citiem
Silvija Krivteža - Vatikāns
«Dārgie brāļi un māsas, jaukus svētkus!
Nākamajā dienā pēc Ziemassvētkiem mēs svinam svētā Stefana, pirmā mocekļa piemiņas dienu. Stāsts par Stefana nomētāšanu ar akmeņiem ir atrodams Apustuļu darbos (sal. 6, 8-12; 7, 54-60), un tajos viņš ir parādīts brīdī, kad viņš, mirstot, lūdzas par saviem slepkavām. Šis stāsts liek mums aizdomāties, lai gan pirmajā brīdī šķiet, ka Stefans bezpalīdzīgi pacieš vardarbību, patiesībā viņš kā brīvs cilvēks nebeidz mīlēt pat savus slepkavas un upurē savu dzīvību par viņiem, kā to darīja Jēzus pie krusta (sal. Jņ 10, 17-18; Lk 23-34), lai viņi nožēlotu grēkus un, saņēmuši piedošanu, saņemtu mūžīgās dzīves dāvanu.
Tādējādi diakons Stefans parādās mums kā liecinieks Dievam, kuram ir viena liela vēlēšanās: "Lai visi cilvēki tiktu pestīti (1 Tim 2, 4) un lai neviens netiktu pazudināts" (sal. Jņ 6, 39; 17, 1-26). Viņš ir liecinieks Tēvam, kurš vienmēr un visiem saviem bērniem vēl labu un tikai labu, kurš nevienu neizslēdz, kurš nekad nenogurst viņiem piedot (sal. Lk 15, 3-7), kurš gaida un apskauj, kad tie, nožēlodami savus grēkus, atgriežas pie Viņa (sal. Lk 15, 11-32).
Diemžēl arī šodien daudzās pasaules malās ir daudz vīriešu un sieviešu, kas tiek vajāti Kristus Evaņģēlija dēļ, nereti atdodot dzīvību par to. Arī uz viņiem attiecas tas, ko mēs teicām par Stefanu. Viņi ļauj sevi nogalināt nevis vājuma dēļ vai aizstāvot kādu ideoloģiju, bet gan lai ikviens kļūtu līdzdalībnieks pestīšanas dāvanā, ko viņi ir saņēmuši no Jēzus Kristus. Un viņi to dara galvenokārt tieši savu slepkavu dēļ, kuriem piedošana un pestīšana ir vajadzīga vairāk nekā citiem.
Skaistu piemēru mums ir atstājis svētīgais Kristians de Šeržē, mūsu laika moceklis. Savā garīgajā testamentā, gaidot nāvi, viņš nosauca savu slepkavu par "pēdējā brīža draugu" un izteica viņam šādu novēlējumu: "Lai mums, svētlaimīgajiem zagļiem, tiek dots abiem atrasties paradīzē, ja tas patīk Dievam, mūsu Tēvam" (Garīgais testaments, Alžīra, 1993-1994). Vai jūs saprotat? Domādams par cilvēku, kurš viņu nogalinās, viņš nosauca viņu par "draugu" un "brāli" un vēlējās, lai viņš būtu kopā ar viņu Debesīs. Tāda ir Dieva mīlestība, mīlestība, kas glābj pasauli! Cik ļoti mums ir vajadzīga šāda mīlestība!
Centīsimies atbildēt uz jautājumu: vai es patiesi vēlos, lai visi pazītu Dievu un tiktu glābti? Vai es vēlos arī to, lai tiem, kuru dēļ es ciešu, būtu labi? Vai es interesējos un lūdzos par tik daudziem brāļiem un māsām, kas tiek vajāti savas ticības dēļ?
Lai Vissvētākā Jaunava Marija, mocekļu Karaliene, palīdz mums būt drosmīgiem Evaņģēlija lieciniekiem pasaules pestīšanas labā!»
