Pāvests: tautas dievbijība atklāj Dieva klātbūtni vēsturē
Silvija Krivteža - Vatikāns
Tautas dievbijības izpausmes formu izmantošana ir pakļauta bīskapu aprūpei un lēmumam, pamatojoties uz Baznīcas vispārējām normām. Pēc pāvesta teiktā, vienmēr pastāv risks, ka šīs izpausmes var aprobežoties ar ārējiem vai folkloristiskiem aspektiem, nevedot uz tikšanos ar Kristu, ka tās var tikt piesārņotas ar "fatālisma vai māņticības iedvestiem ticējumiem". Tas neatbilst kristīgajam tautas dievbijības garam. "Aicinu visus, īpaši bīskapus un priesterus, būt modriem, lai spētu saskatīt un pievērst pastāvīgu uzmanību tautas reliģiskās dzīves formām," sacīja Svētais tēvs.
Kad tautas dievbijības izpausmes nodod tālāk ticību un kultūras vērtības, kad tās vieno cilvēku sirdis un saliedē kopienas, tad rodas garīgs spēks, kas ietekmē sabiedrību kopumā, stiprina attiecības starp sabiedrības un politiskajām institūcijām, starp valsti un Baznīcu.
Ticība nav privāta lieta, kas tiek glabāta sirdsapziņas svētnīcā, bet - ja tā vēlas būt pilnīgi uzticīga pati sev - ietver sevī apņemšanos un liecību par cilvēka izaugsmi un sociālo progresu mīlestības zīmē. Tieši šā iemesla dēļ no kristīgās ticības apliecināšanas un kopienas dzīves, ko atdzīvina Evaņģēlijs un sakramenti, gadsimtu gaitā ir izveidojušies neskaitāmi solidaritātes darbi un iestādes, piemēram, slimnīcas, skolas, aprūpes centri - Francijā tādu ir daudz! -, kuros ticīgie ir veltījuši sevi trūcīgajiem un veicinājuši kopējā labuma izaugsmi. Lūgšanas, procesijas, brālību labdarības aktivitātes, Rožukroņa pulciņi un citas dievbijības formas var veicināt kristiešu izaugsmi.
Tajā pašā laikā, pamatojoties uz vēlmi darīt labu, ticīgie var atrast kopīgu ceļu arī ar laicīgajām un politiskajām institūcijām, lai kopīgi strādātu katra cilvēka labā, sākot ar vismazākajiem, un kalpotu cilvēka integrālai izaugsmei, - piebilda pāvests.
No tā izriet arī nepieciešamība izstrādāt tādu laicīguma koncepciju, kas nav statiska un nostiprināta, bet gan vitāla un dinamiska, spējīga pielāgoties dažādām neparedzētām situācijām un veicināt pastāvīgu sadarbību starp civilajām un eklezialajām iestādēm sabiedrības labā, katrai paliekot savas kompetences un telpas robežās.
Dārgie draugi, tautas reliģiozitāte, kas šeit, Korsikā, ir dziļi iesakņojusies, izceļ ticības vērtības un tajā pašā laikā atklāj katras tautas seju, vēsturi un kultūru. Tieši šādā savstarpējā mijiedarbībā veidojas pastāvīgs dialogs starp reliģisko un laicīgo pasauli, starp Baznīcu un sabiedrības institūcijām. Šajā jautājumā jūs esat uz pareizā ceļa un esat piemērs Eiropas sirdī. Turpiniet iet pa šo ceļu! Es vēlos iedrošināt jauniešus vēl aktīvāk iesaistīties sabiedriskajā un kultūras dzīvē, iedvesmojoties no viscēlākajiem ideāliem un degsmes veicināt kopējo labumu. Tāpat es mudinu garīdzniekus un ticīgos, politiķus un tos, kam ir sabiedriska atbildība, vienmēr būt tuvu cilvēkiem, uzklausot viņu vajadzības, izprotot viņu ciešanas, interpretējot viņu cerības, jo visa vara aug tikai tuvumā.
Es ceru, ka šis tautas dievbijības kongress palīdzēs jums no jauna atklāt savas ticības saknes un rosinās jūs uz atjaunotu iesaistīšanos Baznīcas un sabiedrības dzīvē, kalpojot Evaņģēlijam un visu iedzīvotāju kopējam labumam. Lai Vissvētākā Jaunava Marija, Baznīcas Māte, jūs pavada un palīdz jūsu ceļā! – vēlēja pāvests.
