Francisks: Marija ir durvis, pa kurām Kristus ienāk mūsu dzīvē
Silvija Krivteža - Vatikāns
Sprediķī Svētais tēvs ieteica visiem pacelt savu sirds skatienu uz Mariju. Jo viņa, būdama Māte, mums norāda uz attiecību ar savu Dēlu patieso nozīmi: viņa mūs ved pie Jēzus, viņa runā ar mums par Jēzu. Vissvētākās Jaunavas Marijas, Dieva Mātes svinības mūs atkal ieved Ziemassvētku noslēpumā: Dievs Marijas klēpī kļuva par vienu no mums, un mēs, kas esam atvēruši Svētās durvis, lai sāktu Jubileju, atceramies, ka "Marija ir durvis, pa kurām Kristus ienāca šajā pasaulē" (Sv. Ambrozijs, 42. vēstule, 4), - teica pāvests.
Apustulis Pāvils komentē Ziemassvētku noslēpumu, sakot, ka "Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievietes" (Gal 4,4). Šie vārdi – "dzimis no sievietes" – šodien skan mūsu sirdīs un tie atgādina, ka Jēzus, mūsu Pestītājs, ir kļuvis miesa un atklājies miesas trauslumā.
Dzimis no sievietes. Šie vārdi vispirms mudina mūs atgriezties pie Ziemassvētku notikuma: Vārds kļuva miesa. Apustulis Pāvils uzsver, ka Jēzus ir dzimis no sievietes. Viņš atgādina, ka Dieva Dēls ir radīts cilvēks caur cilvēka miesu. Pastāv kārdinājums, kas mūsdienās fascinē daudzus cilvēkus, un kas var savaldzināt arī daudzus kristiešus, proti, iedomāties vai safabricēt "abstraktu" Dievu, kas saistīts ar neskaidru reliģisku ideju vai ar dažām labām pārejošām emocijām. Viņš ir dzimis no sievietes, Viņam ir seja un vārds, un aicina mūs veidot attiecības ar Viņu. Jēzus Kristus, mūsu Pestītājs, dzimis no sievietes; Viņam ir miesa un asinis; no Tēva dzemdināts, iemiesojies Jaunavas Marijas miesās; Viņš nāk no debesu augstumiem, bet mājo zemes virsū; Viņš ir Dieva Dēls, bet kļuva par cilvēka Dēlu. Viņš, Visvarenā Dieva tēls, nāca vājumā, un, lai gan Viņš bija bez vainas, "Dievs Viņu padarīja par grēku mūsu dēļ" (2Kor 5,21). Viņš ir dzimis no sievietes un ir viens no mums: tieši šī iemesla dēļ Viņš var mūs glābt.
Dzimis no sievietes. Šie vārdi runā par Kristus cilvēcību, kas izsaka, ka Viņš atklājas miesas trauslumā. Viņš nolaidās sievietes klēpī, piedzimstot kā visas radības, un atklāj sevi Bērna trauslumā. Šī iemesla dēļ Betlēmes gani, dodoties savām acīm skatīt to, ko eņģelis viņiem bija teicis, neatrod neparastas zīmes vai grandiozas izpausmes, bet "atrada Mariju un Jāzepu un Bērnu, kas gulēja silītē" (Lk 2,16). Viņi atrod bezpalīdzīgu, trauslu jaundzimušo, kuram nepieciešama mātes aprūpe, kuram vajadzīgs piens, autiņi, glāsti un mīlestība. Svētais Luijs Marija Griņjons no Monfortas saka, ka dievišķā gudrība "gribēja atdot sevi caur Vissvētāko Jaunavu Mariju. Jēzus arī nevēlējās nākt pasaulē perfekta cilvēka vecumā, neatkarīgs no citiem, bet gan kā nabadzīgs un mazs bērns, kuram nepieciešama mātes aprūpe un uzturs" (Traktāts par patiesu uzticību Vissvētākajai Jaunavai, 139). Visā Jēzus dzīvē mēs varam redzēt šo Dieva izvēli, mazuma un apslēptības izvēli; Viņš nekad nepadosies dievišķā spēka valdzinājumam, lai veiktu lielas zīmes un uzspiestu sevi citiem, kā ļaunais gars viņam bija ieteicis, bet atklās Dieva mīlestību savas cilvēcības trauslumā, dzīvojot starp mums, daloties ikdienas dzīvē, kas sastāv no priekiem, bēdām un sapņiem, izrādot līdzjūtību pret miesas un gara ciešanām, atverot neredzīgo acis un mierinot salauzto sirdi. Jēzus mums parāda Dievu caur savu trauslumu, kas rūpējas par visiem trauslajiem.
Brāļi un māsas, cik ir skaisti, ka Marija, Nācaretes kalpone, vienmēr ieved mūs sava Dēla Jēzus noslēpumā. Viņa mums atgādina, ka Jēzus atnāca miesā, un tāpēc priviliģētā vieta, kur mēs varam Viņu satikt, pirmkārt, ir mūsu dzīve, mūsu cilvēciskais trauslums, un to cilvēku dzīve, kas mums katru dienu paiet garām. Piesaucot viņu kā Dieva Māti, mēs apliecinām, ka Kristus, dzemdināts no Tēva, ir dzimis no sievietes. Mēs apliecinām, ka Viņš ir laika Kungs, kas dzīvo mūsu laikā, arī šajā jaunajā gadā, ar savu mīlestības klātbūtni. Mēs apliecinām, ka Viņš ir pasaules Glābējs, kuru varam satikt katrā cilvēkā. Un, ja Viņš, kas ir Dieva Dēls, ir padarījis sevi mazu, lai tiktu paņemts mātes rokās, lai tiktu aprūpēts un barots ar krūti, tad tas nozīmē, ka arī šodien Viņš nāk visos tajos, kam nepieciešama aprūpe: Viņu satiekam katrā māsā un brālī, kam nepieciešama uzmanība, uzklausīšana, maigums.
Uzticēsim šo jauno gadu, kas tikko sācies, Jaunavai Marijai, Dieva Mātei, lai arī mēs mācītos kā viņa, atrast Dieva diženumu dzīves mazumā; lai mācītos rūpēties par katru cilvēku, kas dzimis no sievietes, pirmkārt, sargājot dārgo dzīvības dāvanu, kā to dara Marija: sargājot un rūpējoties par vēl nedzimušu bērnu dzīvību, bērnu, nabadzīgo, veco ļaužu dzīvību, par to cilvēku dzīvību, kas ir vieni, un par tiem, kas mirst, - aicināja pāvests. Šodien, Pasaules miera dienā, mēs visi esam aicināti pieņemt šo aicinājumu, kas izplūst no Marijas mātes sirds: aizsargāt dzīvību, rūpēties par ievainoto dzīvi, atjaunot cieņu katras "sievietes dzimšanas" dzīvē, kas ir pamats miera civilizācijas veidošanai. Šī iemesla dēļ "es lūdzu stingri apņemties veicināt cieņu pret cilvēka dzīvību no ieņemšanas brīža līdz dabiskai nāvei, lai katrs cilvēks varētu mīlēt savu dzīvi un raudzīties nākotnē ar cerību" (Vēstījums LVIII Pasaules miera dienai, 2025. gada 1. janvāris).
Marija, Dieva Māte un mūsu Māte, mūs gaida pie silītes. Viņa parāda arī mums, tāpat kā Betlēmes ganiem, Dievu, kurš vienmēr mūs pārsteidz, kurš atstāja debesu godību, lai pieņemtu silītes skarbumu. Uzticēsim viņai šo jauno gadu, Jubilejas gadu, uzticēsim viņai jautājumus, rūpes, ciešanas, priekus un visu, ko nesam savās sirdīs. Uzticēsim viņai visu pasauli, lai cerība atdzimtu, lai miers beidzot iestātos visās zemes tautās, - noslēdzot sprediķi, teica Francisks.
