Lai piedzīvotu atbrīvošanu, mums jāstājas pretī savām bailēm un jāuzlūko Kristus

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Katehēzes pilnais teksts:

Dārgie brāļi un māsas, labdien!

Ar šo katehēzi mēs sākam pārdomāt dažas evaņģēlijos aprakstītās tikšanās, lai saprastu, kādā veidā Jēzus dāvā cerību. Patiešām, ir tādas tikšanās, kas apgaismo dzīvi un dod cerību. Piemēram, var gadīties, ka kāds palīdz mums no citas perspektīvas paraudzīties uz grūtībām vai problēmām, ar kurām saskaramies; vai arī var gadīties, ka kāds vienkārši pasaka mums kādu vārdu, kas neļauj mums justies vienatnē sāpēs, kuras pārdzīvojam. Dažreiz var būt arī klusas tikšanās, kad nekas netiek pateikts, un tomēr šie brīži palīdz mums atsākt ceļu.

Pirmā tikšanās, pie kuras es vēlētos pakavēties, ir Jēzus tikšanās ar Nikodēmu, par kuru stāstīts Jāņa evaņģēlija 3. nodaļā. Es sāku ar šo epizodi, jo Nikodēms ir cilvēks, kura stāsts parāda, ka ir iespējams izkļūt no tumsas un rast drosmi sekot Kristum.

Nikodēms dodas pie Jēzus naktī - neparasts laiks, lai tiktos. Jāņa valodā laika norādēm bieži ir simboliska nozīme: šeit nakts, iespējams, ir tas, kas ir Nikodēma sirdī. Viņš ir cilvēks, kurš atrodas šaubu tumsā, tajā tumsā, ko mēs piedzīvojam, kad vairs nesaprotam, kas notiek mūsu dzīvē, un skaidri neredzam ceļu uz priekšu.

Ja tu esi tumsā, protams, tu meklē gaismu. Un Jānis sava evaņģēlija sākumā raksta šādi: “Bija patiesa Gaisma, kas apgaismo katru cilvēku, kas nāk šinī pasaulē” (1, 9). Tāpēc Nikodēms meklē Jēzu, jo ir sajutis, ka Viņš var apgaismot viņa sirds tumsu.

Tomēr Evaņģēlijs mums stāsta, ka Nikodēms nespēj uzreiz saprast, ko Jēzus viņam saka. Un tā mēs redzam, ka šajā dialogā ir daudz pārpratumu un arī daudz ironijas, kas ir raksturīga evaņģēlistam Jānim. Nikodēms nesaprot, ko Jēzus viņam saka, jo viņš turpina domāt saskaņā ar savu loģiku un kategorijām. Viņš ir cilvēks ar skaidri noteiktu personību, viņam ir sabiedriska loma, viņš ir viens no jūdu vadītājiem. Taču viņam, visticamāk, vairs nesakrīt aprēķini. Nikodēms jūt, ka kaut kas viņa dzīvē vairs nedarbojas. Viņš jūt nepieciešamību mainīties, bet nezina, ar ko sākt.

Tas kādā dzīves brīdī notiek ar mums visiem. Ja mēs nepieņemam pārmaiņas, ja mēs noslēdzamies savā stīvumā, ieradumos vai domāšanas veidos, mēs riskējam nomirt. Dzīve pastāv spējā mainīties, lai atrastu jaunu veidu, kā mīlēt. Jēzus Nikodēmam stāsta par patiešām jaunu piedzimšanu, kas ir ne tikai iespējama, bet dažos mūsu dzīves ceļa brīžos pat nepieciešama. Patiesībā tekstā lietotais izteiciens jau pats par sevi ir ambivalents, jo anōthen (ἄνωθεν) var tulkot gan kā “no augšienes”, gan kā “no jauna”. Pamazām Nikodēms sapratīs, ka šīs divas nozīmes sader kopā: ja mēs ļausim Svētajam Garam radīt mūsos jaunu dzīvību, mēs piedzimsim no jauna. Mēs no jauna atklāsim to dzīvību, kas varbūt mūsos jau dzisa.

Es izvēlējos sākt ar Nikodēmu arī tāpēc, ka viņš ir cilvēks, kurš ar savu dzīvi parāda, ka šī pārmaiņa ir iespējama. Nikodēmam tas izdosies: beigās viņš būs starp tiem, kas dosies pie Pilāta, lai pieprasītu Jēzus miesu (sal. Jņ 19, 39)! Nikodēms beidzot ir nācis pasaulē, viņš ir atdzimis, un viņam vairs nav nepieciešams atrasties naktī.

Pārmaiņas dažkārt mūs biedē. No vienas puses, tās mūs piesaista, reizēm mēs tās vēlamies, bet, no otras puses, mēs labprātāk gribētu palikt savā komforta zonā. Tāpēc Gars mūs mudina stāties pretī šīm bailēm. Jēzus atgādina Nikodēmam – kas ir Izraēļa mācītājs –, ka arī izraēlieši baidījās, ejot pa tuksnesi. Un viņi tik ļoti koncentrējās uz savām raizēm, ka kādā brīdī šīs bailes pieņēma indīgu čūsku formu (sal. Sk 21, 4-9). Lai tiktu atbrīvoti, viņiem bija jāskatās uz vara čūsku, ko Mozus bija novietojis uz mieta, tas ir, viņiem bija jāpaceļ acis un jānostājas priekšā objektam, kas simbolizēja viņu bailes. Tikai skatoties tieši acīs savām bailēm, mēs varam sākt piedzīvot atbrīvošanu.

Nikodēms, tāpat kā mēs visi, varēs skatīties uz Krustā sisto, uz To, kas uzvarēja nāvi, visu mūsu baiļu sakni. Pacelsim arī mēs savu skatienu uz To, kuru viņi ir caurdūruši, ļausim arī mēs Jēzum mūs satikt. Viņā mēs atradīsim cerību, lai stātos pretī savas dzīves pārmaiņām un piedzimtu no jauna.