Kristus nokāpj arī mūsdienu ellē – vietās, kur notiek kari un cieš nevainīgie

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Seko pāvesta Franciska katehēzes pilnais teksts:

Dārgie brāļi un māsas,

mēs turpinām pārdomāt Jēzus tikšanos ar dažiem Evaņģēlija varoņiem. Šoreiz es vēlētos pievērsties Zahejam – epizodei, kas ir īpaši tuva manai sirdij, jo tai ir īpaša vieta manā garīgajā ceļā.

Lūkasa evaņģēlijs mums rāda Zaheju kā cilvēku, kurš šķiet bezcerīgi pazudis. Iespējams, arī mēs dažkārt jūtamies šādi – bez cerības. No otras puses, Zahejs atklās, ka Kungs viņu jau meklēja.

Jēzus patiesībā devās uz Jēriku, pilsētu, kas atrodas zem jūras līmeņa, kas tiek uzskatīta par pazemes simbolu, kur Jēzus vēlas doties, lai atrastu tos, kuri jūtas pazuduši. Un patiesi, augšāmcēlušais Kungs turpina nokāpt šodienas ellēs – vietās, kur notiek kari, kur cieš nevainīgie, to māšu sirdīs, kuras redz savus bērnus mirstam, vietās, kur nabagi cieš badu.

Zahejs zināmā mērā bija pazudis, varbūt viņš izdarīja nepareizu izvēli vai varbūt dzīve viņu nostādīja situācijās, no kurām viņam bija grūti izkļūt. Patiesībā Lūkass uzstājīgi apraksta šī cilvēka īpašības: viņš ir ne tikai muitnieks, tas ir, tāds, kas no saviem līdzpilsoņiem iekasē nodokļus romiešu iebrucējiem, bet viņš ir pat muitnieku priekšnieks, it kā gribot teikt, ka viņam ir divkāršs grēks.

Tad Lūkass piebilst, ka Zahejs ir bagāts, tādējādi norādot, ka viņš ir kļuvis bagāts uz citu rēķina, ļaunprātīgi izmantojot savu stāvokli. Bet tam visam ir sekas: Zahejs, iespējams, jūtas atstumts, visu nicināts.

Kad viņš dzird, ka Jēzus iet cauri pilsētai, Zahejs izjūt vēlmi Viņu redzēt. Viņš neuzdrošinās iedomāties, ka varētu tikties; viņam pietiktu ar to, ka paskatītos uz Viņu no attāluma. Arī mūsu vēlmes sastopas ar šķēršļiem un automātiski nepiepildās: Zahejs ir maza auguma! Tāda ir mūsu realitāte, mums ir ierobežojumi, ar kuriem mums jātiek galā. Un vēl ir citi, kas reizēm mums nepalīdz: pūlis neļauj Zahejam ieraudzīt Jēzu. Iespējams, tā ir arī mazliet viņu atriebība.

Taču, ja tev ir spēcīga vēlēšanās, tu nezaudē drosmi. Tu atrodi risinājumu. Bet tam ir vajadzīga drosme un nekautrēšanās, vajag mazliet bērnu vienkāršības un pārāk daudz neuztraukties par savu tēlu. Zahejs, gluži kā bērns, kāpj kokā. Tas noteikti bija labs skatu punkts, īpaši, lai, paslēpjoties aiz zariem, skatītos un netiktu pamanīts.

Bet ar Kungu vienmēr notiek negaidītais: kad Jēzus tur pietuvojas, Viņš paskatās uz augšu. Zahejs jūtas atklāts un, iespējams, sagaida publisku pārmetumu. Iespējams, ļaudis uz to cerēja, bet viņiem nāksies vilties: Jēzus aicina Zaheju tūlīt nokāpt lejā, gandrīz vai pārsteigts, redzot viņu kokā, un saka viņam: “Šodien man ir jāpaliek tavā namā!” (Lk 19, 6). Dievs nevar paiet garām, nemeklējot to, kurš ir pazudis.

Lūkass izceļ Zaheja sirds prieku. Tas ir tā cilvēka prieks, kurš jūtas uzlūkots, atzīts un, pats galvenais, kuram tiek piedots. Jēzus skatiens nav pārmetuma, bet gan žēlsirdības skatiens. Tā ir žēlsirdība, ko mums dažkārt ir grūti pieņemt, īpaši tad, kad Dievs piedod tiem, kuri, mūsuprāt, to nav pelnījuši. Mēs murminām, jo mēs gribētu noteikt robežas Dieva mīlestībai.

Notikumā, kas notiek mājā, atklājam, ka Zahejs, uzklausījis Jēzus piedošanas vārdus, pieceļas, it kā augšāmceltos no sava mirušā stāvokļa. Un viņš ceļas, lai uzņemtos saistības: atdot četrreiz vairāk, nekā nozadzis. Tas nav jautājums par maksājamo cenu, jo Dieva piedošana ir bez maksas, bet gan par vēlmi atdarināt To, pateicoties kuram viņš jutās mīlēts.

Zahejs uzņemas pienākumu, kas viņu nesaistīja, taču viņš to dara, jo saprot, ka tas ir veids kā mīlēt. Un viņš to dara, apvienojot gan romiešu likumdošanu attiecībā uz zādzību, gan rabīnu likumdošanu attiecībā uz gandarīšanu. Tātad Zahejs ir ne tikai vēlmju cilvēks, bet arī cilvēks, kas prot spert konkrētus soļus. Viņa apņemšanās nav kaut kas vispārīgs vai abstrakts, bet gan izriet no viņa paša vēstures: viņš ir ieskatījies savā dzīvē un noteicis, no kurienes sākt pārmaiņas.

Dārgie brāļi un māsas, mācīsimies no Zaheja nezaudēt cerību pat tad, kad jūtamies atstumti vai nespējīgi mainīties. Izkopsim savu vēlmi redzēt Jēzu, un, pats galvenais, ļausim, lai mūs atrod Dieva žēlsirdība, kas vienmēr nāk mūs meklēt, lai kādā situācijā mēs būtu apmaldījušies.