Aizritējusi Amazones Bīskapu sinodes darbu pirmā nedēļa
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Sestdien sinožu zālē izskanēja jautājums, cik cilvēku pazīst Evaņģēliju? Šis jautājums ir aktuāls ne tikai Amazonei, bet visai pasaulei. Sinodes tēvi atzina, ka evaņģelizācija nav iespējama vienatnē. Līdz ar to tika izteikta doma veidot attiecīgas grupas, lai varētu atbildēt daudziem un dažādiem pastorālajiem izaicinājumiem un efektīvāk izplatīt Evaņģēlija prieku.
Kas attiecas uz priesterības, celibāta un tā dēvēto "viri probati" jautājumu, daži Sinodes dalībnieki atzīmēja, ka aicinājumu trūkums nav tikai Amazones reģiona problēma. Līdz ar to, kāpēc vajadzētu piemērot izņēmumus tikai šim reģionam? Pieredze rāda, ka iezemieši pieņēma daudzus kristiešus, tieši pateicoties viņu celibātam. Bez tam, jāņem vērā, ka mūsdienu pasaule hedonistiskās kultūras spiediena rezultātā skatās uz Baznīcas celibātu kā pēdējo bastionu, ko vajadzētu uzvarēt, lai pavērtu plašāku ceļu šai kultūrai. Sinodes dalībnieki norādīja, ka tāpēc ir ļoti uzmanīgi jāpārdomā par celibāta vērtību. Ne mazāk svarīgi būtu pārdomāt par jauniem priesterības modeļiem jeb par jau minēto "viri probati" ideju. Kāpēc gan nevarētu ordinēt jau precējušos ticībā pārbaudītus vīriešus? Tas nekaitētu Baznīcas vienotībai, ne arī mazinātu celibāta vērtību – atzina daži Sinodes dalībnieki.
Vatikāna komunikācijas dikastērija prefekts Paolo Ruffini norādīja, ka līdz šim tika apspriesti trīs svarīgi temati: ekoloģija, evaņģelizācija un Evaņģēlija inkulturācija, un Baznīcas Amazonē nākotnes cerības un iespējas. Daudzi dalībnieki runāja par ekoloģijas krīzi, nekontrolētu dabas resursu izmantošanu, vardarbību pret zemi un tajā dzīvojošiem cilvēkiem, kā arī par nepieciešamību respektēt Amazones tautu tiesības.
Amazone ir konkrēta vieta ar daudziem globāliem mūsdienu izaicinājumiem, kas attiecas uz visiem – atzina Sinodes dalībnieki. Amazones tautu ciešanu iemesls ir "imperiālistiskais" dzīves stils, tāda domāšana, saskaņā ar kuru dzīvība ir nekas vairāk par preci. Iezemiešu tautas var palīdzēt visai pasaulei saprast to, cik viss ir savstarpēji saistīts. Pasaules mēroga sadarbība ir iespējama un tā ir steidzami nepieciešama.
Sinodes tēvi pagājušajā nedēļā pievērsās arī priesteru formācijas kvalitātes uzlabošanai, laju atbildībai, tautas dievbijībai, sievietes lomai Baznīcā un sabiedrībā, starpreliģiju un ekumeniskajam dialogam.
Pāvests Francisks, pirms nedēļas atklājot Sinodes darbus, norādīja uz četrām tās dimensijām – pastorālo, kultūras, sociālo un ekoloģisko dimensiju, un uzsvēra, ka turpmāko darbu galvenais vadītājs būs Svētais Gars. Viņš mudināja klātesošos izvairīties no prozelītisma un "ideoloģiskām kolonizācijām", un respektēt iezemiešu tautu vēsturi un autentisko kultūru.
Iesākot darbu otro nedēļu, pirmdienas, 14. oktobra, rītā pāvests lūdzās: "Vislabais Tēvs, mūsu Dievs, Tu gribēji, lai cilvēki tā strādātu, ka, sadarbojoties viens ar otru, gūtu aizvien labākus panākumus. Palīdzi mums, strādājot, vienmēr sajust, ka esam Tavi bērni un cits cita brāļi, caur Kristu, mūsu Kungu". Svētais tēvs arī uzticēja Dievmātei brāļus ekvadoriešus, kuri šajās dienās tika nogalināti, ievainoti, vajāti un ieslodzīti, lūdzoties, lai viņa izlūdz mieru un pavada viņus šajā lielo ciešanu brīdī.
