Sinodes noslēguma dokuments: Baznīca – Amazones sabiedrotā
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Sinodes noslēguma dokumenta vadmotīvs ir atgriešanās. Šis temats vijas cauri visam tekstam un tiek aplūkots dažādās nozīmēs. Runa ir par integrālu, pastorālu, kultūras, ekoloģisku un sinodālu atgriešanos.
Pirmā nodaļa: Integrālā atgriešanās
Pirmajā nodaļā izteikts pamudinājums uz "īstu integrālu atgriešanos", dzīvojot vienkāršu un pieticīgu dzīvi, harmonijā ar mūsu "kopējām mājām", pēc svētā Asīzes Franciska parauga. Dokumenta autori neklusē arī par daudzajām sāpīgajām problēmām, kas šodien skar Amazones reģionu. To vidū tiek ierindota dabas resursu privatizācija, plēsīgie ražošanas modeļi, mežu izciršana, dabas piesārņošana, klimata izmaiņas, narkotiku tirdzniecība, alkoholisms, cilvēktirdzniecība, kriminalitāte, nelegālo bruņoto grupu izplatīšanās, kā arī migrācija.
Otrā nodaļa: Pastorālā atgriešanās
Dokumentā īpašs uzsvars tiek likts uz Baznīcas misionāro dabu. Misija nav kaut kas fakultatīvs, tā pieder Baznīcas pašai būtībai. Misionārā darbība ir visa Baznīcas darba paradigma. Runājot par pastorālo darbu, šajā nodaļā tiek likts uzsvars uz "pastāvīgo klātbūtni", kam vajadzētu nomainīt "vizītes". Šajā sakarā tiek ieteikts reliģiskajām kongregācijām izveidot kādā no Amazones zemēm vismaz vienu savu "priekšposteni".
Dokumenta otrajā nodaļā tiek runāts par misionāriem-mocekļiem, kuri atdeva savu dzīvību, sludinot Amazonē Evaņģēliju, par steidzamu nepieciešamību ierādīt Baznīcā specifisku vietu iezemiešu pastorālajam darbam, jo tieši viņiem vajadzētu evaņģelizēt Amazoni, par jauniešu evaņģelizēšanu, par pastorālo darbu pilsētvidē, īpaši perifērijās, ko apdzīvo trūcīgās ģimenes. Dokumentā lasām, ka ir jācīnās, lai graustu rajonos tiktu nodrošinātas katra cilvēka fundamentālās tiesības.
Trešā nodaļa: Kultūras atgriešanās
Inkulturācija un kultūru mijiedarbība ir svarīgi instrumenti – teikts dokumentā -, lai panāktu "kultūras agriešanos", kā rezultātā kristietis ietu pretī otram un mācītos no viņa. Baznīca cenšas būt iezemiešu tautu sabiedrotā, sevišķi, vēršoties pret uzbrukumiem viņu dzīvībai, etnocīdajiem un ekocīdajiem attīstības projektiem, un sociālo kustību kriminalizāciju. Aizstāvēt zemi nozīmē aizstāvēt dzīvību – lasām dokumenta tekstā. Zemes aizstāvēšana, kuras mērķis ir dzīvības aizstāvēšana, izriet no evaņģēliskā cilvēka cieņas principa. Inkulturācijas, tas ir, Evaņģēlija inkarnēšanas iezemiešu kultūrās perspektīvā svarīga vieta tiek atvēlēta arī tautas dievbijībai, ko jāprot novērtēt, attīstīt un dažreiz "attīrīt". Tautas dievbijība ir svarīga evaņģelizācijas sastāvdaļa, kas ved cilvēku uz satikšanos ar Kristu. Šajā sakarā tiek teikts skaidrs "nē" koloniālā stilā piekoptai evaņģelizācijai un prozelītismam.
Ceturtā nodaļa: Ekoloģiskā atgriešanās
Ņemot vērā vēl nebijušu sociālo un apkārtējās vides krīzi, Sinodes tēvi uzskata, ka Amazones Baznīca var palīdzēt veicināt ekoloģisku atgriešanos. Pēc viņu domām viss ir cieši saistīts. Rūpes par dabu ir saistītas ar taisnīgu attieksmi pret trūkumcietējiem. Integrālā ekoloģija nav kaut kāds papildu ceļš, ko Baznīca nākotnē varētu izvēlēties, bet tas ir vienīgais iespējamais ceļš. Cilvēktiesību aizstāvēšana ir ne tikai politisks un sociāls uzdevums, bet prasība, kas izriet no ticības. Dokumentā uzsvērts, ka šis uzdevums gulstas arī uz pašu Amazones kristiešu kopienu pleciem, un visa Baznīca ir viņu sabiedrotā. Tekstā atrodams tāds jēdziens kā "ekoloģiskais grēks", ar kuru tiek domāta ikviena darbība vai nolaidība pret Dievu, tuvāko un apkārtējo vidi. Lai Amazonei "atmaksātu" ekoloģisko parādu, pasaules valstis tiek aicinātas izveidot pasaules līmeņa fondu amazones kopienu vajadzībām. Minētajā nodaļā tiek runāts arī par gaisa piesārņošanu, pieeju dzeramajam ūdenim, atkritumu pārstrādi, ēšanas paradumu maiņu.
Piektā nodaļa: Sinodālās atgriešanās jaunie ceļi
Kādas ir tās iezīmes, uz kurām balstītos "sinodālā atgriešanās", uz ko ir aicināta Baznīca? Runa ir par klerikālisma pārvarēšanu, dialoga kultūras veicināšanu, klausīšanos, izšķiršanas spēju, atbildēšanu pastorālajiem izaicinājumiem. Dokumentā norādīts, ka šodienas izaicinājums ir laika zīmju skaidrošana Svētā Gara gaismā un tāda ceļa atrašana, pa kuru ejot, kalpotu saskaņā ar Dieva plānu. Sinodalitāte izpaužas kontinuitātē ar Vatikāna II koncilu, līdzatbildībā un visu iesaistīšanā kalpojumā.
Dokumentā liela uzmanība tiek pievērsta sievietes klātbūtnei. Saskaņā ar senču gudrību, mātei zemei ir sievišķs vaigs, un iezemiešu izpratnē sievietei pienākas svarīga loma cilvēka attīstības veicināšanā. Līdz ar to Sinodes tēvi pieprasa, lai tiktu uzklausītas sievietes, lai tiktu lūgts viņu padomes, lai viņas ņemtu aktīvāku dalību. Sievietes, kas ir visa radītā un "kopīgā nama" sargātājas, nereti kļūst par "fiziskās, morālās un reliģiskās vardarbības upuriem". Ņemot vērā to, ka pats Jēzus uzticēja sievietēm sava veida "kalpojumu", un atsaucoties uz Pāvila VI motu propio vēstuli "Ministeria quaedam", ko pēc Sinodes tēvu domām vajadzētu pārskatīt, tiek ieteikts panākt, lai arī sievietes, attiecīgi sagatavotas un saņēmušas vajadzīgo formāciju, varētu veikt dažādus kalpojumus, tai skaitā, būt lektores un akolītes.
Dokumentā norādīts, ka steidzams uzdevums ir pastāvīgā diakonāta kalpojuma izplatība un diakonu kandidātu formācija. Formācijā vajadzētu ietilpt akadēmiskajām studijām un pastorālajai praksei, kur būtu jāiesaista arī kandidātu sievas un bērnus. Sagatavošanas programmās jāiekļauj tēmas, kas veicina ekumenisko, starpreliģiju un starpkultūru dialogu, Baznīcas Amazonē vēsture, jautājumi par jūtu un seksuālo dzīvi, iezemiešu pasaules vīzija un integrālā ekoloģija.
Tekstā tiek uzsvērts, cik svarīga ir kristiešu piedalīšanās Euharistijā. Tomēr daudzas kopienas Amazonē šai ziņā sastopas ar lielām grūtībām. Tās nevar piedalīties Svētās Mises svinēšanā. Augsti novērtējot celibātu, kas ir Dieva dāvana, Bīskapu sinodes noslēguma dokumentā tiek piedāvāts, "lai kompetentās autoritātes noteiktu kritērijus un nostādnes, pēc kā vadīties, lai ordinētu par priesteriem piemērotus un kopienas atzītus vīriešus, kuru pastāvīgais diakonāts būtu auglīgs un kuri saņemtu priesterībai vajadzīgo formāciju, un kuriem būtu likumīgi izveidota un stabila ģimene, lai viņi, sprediķojot Vārdu un svinot sakramentus Amazones reģiona tālākajos nostūros, varētu uzturēt kristīgās kopienas dzīvi". Dokumentā tiek precizēts arī tas, ka šajā sakarā daži Sinodes dalībnieki deva priekšroku vairāk universālai šī jautājuma pieejai.
Dokumentā tiek runāts arī par tā saukto "Amazones ritu", kas tiktu pievienots jau 23 esošajiem katoļu Baznīcas ritiem, tādējādi bagātinot evaņģelizācijas darbu. Tādējādi, lai patiesi katoliskā veidā atbildētu Amazones ticīgo kopienai piemērot liturģiju, novērtējot viņu pasaules vīziju, tradīcijas un simbolus, Sinodes dalībnieki pieprasa izveidot attiecīgu komisiju, kuras pienākumos ietilptu minētā rita izstrāde.
