Sinodālā atgriešanās, ejot pazemības ceļu
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pirmajā acumirklī varētu šķist paradoksāli, ka arī Romas kūrijai, kas pēc savas dabas ir, vai kurai jābūt koleģiālai un kas eksistē nevis kā vara, bet kā kalpojums Romas bīskapa universālajai misijai, ir nepieciešama “sinodālā atgriešanās”. Uz šo ceļu pāvests norādīja, uzrunājot kūrijas locekļus. “Sinodalitāte ir stils, kāds ir jāpieņem galvenokārt mums, kas esam šeit, jo kūrija ir ne tikai loģistisks un birokrātisks instruments universālās Baznīcas vajadzībām, bet pirmais organisms, kas ir aicināts liecināt,” teica Francisks. Viņš atgādināja, ka viss Ziemassvētku noslēpums, kas gandrīz jau ir durvju priekšā, ir ietverts vienā vārdā “pazemība”. “To var saprast tikai tad, kad esam gatavi atmest prerogatīvas, amatus, titulus. To var saprast, ja atsakāmies no ekspansionistiskiem apustuliskiem plāniem, kas norāda uz “to, kas būtu jādara”, zaudējot kontaktu ar “mūsu ticīgās tautas realitāti.”
Ar kristīgu reālismu Romas bīskaps atgādina, ka bez amatiem, tituliem, tērpiem, “visi esam kā lepras slimnieki, kuriem nepieciešama dziedināšana”. Visi, no pirmā līdz pēdējam, visi, neraugoties uz ieņemamo amatu. “Tikai vadoties pēc šīs apziņas, kas arī ir žēlastības dāvana, ar jaunām acīm var raudzīties uz to, ko iesaka pāvests,” tā Franciska uzrunu kūrijas darbiniekiem komentē Vatikāna Radio atbildīgais par redakciju darbu Andrea Tornielli. Viņš apliecina, ka atgriešanās pie sinodalitātes tad būs kā jauns sadarbības, diskusijas, cita uzklausīšanas veids. Ļaujot Garam pūst un vest mūs tur, kur nespējam pat iedomāties, lai stiprinātu kopību un veidotu attiecības, kas tiecas tālāk par darbu vien. Aizvien vairāk ejot pa pazemības un sinodālā stila ceļu, kūrija kļūs kopiena, kopiena, kas sastāv no grēciniekiem, no trausliem vīriešiem un sievietēm, kas neslēpjas aiz tituliem un amatiem, bet apzinās, ka visiem, no pirmā līdz pēdējam, ir nepieciešama piedošana, pestīšana un dziedināšana.
