Svēto Pētera un Pāvila apvienībai - 50

Inese Šteinerte - Vatikāns

Ko nozīmē jūsu vēstures 50 gadi? – jautāja Francisks saviem viesiem. Viņš vēlējās atbildēt, izmantojot apvienības izdotā laikraksta “Incontro” – “Tikšanās” nosaukumu. “Patiešām, jūsu vēsturi veido nemitīgas “tikšanās,”” teica pāvests. Viņš atzīmēja, ka tikšanās vienmēr nozīmē kustību. Ja visi paliekam uz vietas, tad tikties nekad nespējam. “Dzīve ir tikšanās māksla, arī tad, ja tajā ir daudz sadursmju,” atsaucoties uz enciklikā “Fratelli tutti” (215) ietvertajiem vārdiem, sacīja Francisks. Viņš norādīja uz tikšanās kultūras nepieciešamību, kur tiek meklētas kontaktēšanās iespējas, tiek veidoti tilti, kaldināti plāni, kuros tiek iekļauti visi. “Tas ir kritērijs, kas piešķir jēgu jūsu ikdienas darbam,” teica pāvests Svēto Pētera un Pāvila apvienības locekļiem. Pāvesta vārdiem runājot, “ar savu ikdienas kalpojumu viņi nes Jēzus siltumu un maigumu tiem, kas ienāk Svētā Pētera bazilikā, tiem, kam ir nepieciešama palīdzība, kam ir nepieciešams smaids, lai justos šeit kā mājās.”

“Paldies jums par šo smaida stilu! Domāju, ka tā ir daļa no jūsu garīguma. Vienmēr ir vajadzīgs smaids, kas veicina tikšanos. Smaids ir tilts,” teica Francisks. Svēto Pētera un Pāvila apvienībai viņš vēlējās sniegt kādu norādi nākotnes darbībai, lai tās kalpojums varētu būt par liecību tiem, kurus viņi satiks kontekstā, kurā vēl tiks izjustas pandēmijas sekas. Pāvests izteica sekojošu aicinājumu: “Atsāksim ar lielāku cilvēcību, raugoties uz Jēzu un ar cerību sirdī”. “Tā būtu programma, ko jums dodu. Ceru, ka tā jūs var iedvesmot,” teica Francisks tikšanās dalībniekiem.

Uzrunas turpinājumā Svētais tēvs detalizētāk iztirzāja tikko minētā aicinājuma vārdus. Vispirms vārdu “atsāksim”. “Novērtējot to, ko esam pieredzējuši, apzinoties, ka visi esam nedaudz mainījušies, un ceru, palikuši labāki, bet vienmēr gatavi kalpot saskaņā ar savas apvienības moto “Fide constamus avita”, neatlaidīgi sekosim savu tēvu uzticībai,” rosināja pāvests.

“Ar lielāku cilvēcību,” sīkāk pakavējoties pie šī sava pamudinājuma, Francisks atzīmēja: “ja visi esam nedaudz mainījušies, tad tas ir tāpēc, ka līdz ar piedzīvoto esam atskārtuši, ka tas, kam patiešām ir nozīme dzīvē, ir cilvēciskās attiecības. Mēs visi izjūtam vajadzību vēlēt cits citam labu, dzīvot vienotāki, saņemt labus un uzmundrinošus vārdus, un no savas puses dāvāt tos ar cerības pilnu dzīvesveidu. Iedrošinu jūs turpināt un rādīt šo seju ar lielāku cilvēcību!”

“Raugoties uz Jēzu,” pārcilājot šo aicinājuma frāzi, pāvests atzīmēja, ka Svēto Pētera un Pāvila apvienība Jēzus dzīvi vienmēr ir uztvērusi kā dziļi cilvēcisku, kā atbalsta punktu un pamatu visu laiku cilvēkiem, un tātad, arī mūsdienu cilvēkam. “Taču, šodien vēl jo vairāk vēlamies liecināt par savu ticību, sludinot, ka mūsu konkrētā dzīve savu sakni rod Jēzus cilvēciskumā. Tātad, labāk Viņu pazīt, zināt, kā Viņš dzīvoja, ko teica, kā attiecās pret citiem, ir pamats, uz kura balstoties, varam atklāt, kā cilvēciskāk dzīvot šodien. Raugoties uz Jēzu, aizvien vairāk jūtamies aicināti veikt savu ikdienas kalpojumu, kas sastāv no otra pieņemšanas, dalīšanās, brālīgas uzklausīšanas, cilvēciska tuvuma. Domāju, ka tādā veidā ar faktiem var rādīt Evaņģēlija skaistumu un spēku,” sacīja pāvests.

Visbeidzot, minētajā aicinājumā ir ietverti vārdi “ar cerību sirdī”. Francisks uzsvēra, ka cerības nekad nedrīkst pietrūkt ticīga cilvēka dzīvē, tās cerības, kas nekad nepieviļ. “Mēs esam no Kristus. Ar Viņu esam saistīti Kristībā. Mūsos ir Viņa klātbūtne, Viņa gaisma, Viņa dzīve. Iesim ar prieku un cerību, apzinoties, ka Kungs nekad nepārstās atbalstīt mūsu labos darbus,” iedrošināja pāvests. Īpaši viņš vērsās pie apvienības jauniešiem, aicinot tos ziedot savus spēkus tiem, kas atrodas grūtībās un kļūt par cilvēkiem, kas ir spējīgi uz īstu un sirsnīgu tikšanos.

Svēto Pētera un Pāvila apvienības locekļus un viņu ģimenes pāvests novēlēja Marijai, Uzticīgajai Jaunavai. Kopā ar klātesošajiem Svētais tēvs noskaitīja Dievmātei veltītu apvienības lūgšanu un deva tiem savu apustulisko svētību.