Vatikānā prezentēts pāvesta vēstījums Pasaules miera dienai
Silvija Krivteža - Vatikāns
"Neviens nevar izglābties viens pats. Pēc Covid-19 pandēmijas sākt no jauna kopā veidot miera ceļu" – šādai tēmai veltīta 56. Pasaules miera diena, kas tiks atzīmēta 2023. gada 1. janvārī.
Vēstījumā pāvests norāda, ka Covid-19 pandēmija visus iegrūda dziļā tumsā, padarot nestabilu dzīvi, izjaucot plānus un ieradumus, izraisot apjukumu un ciešanas, paņemot tik daudzu mūsu brāļu un māsu dzīvības. Veselības aprūpes darbinieki, ierauti steidzamu un smagu problēmu virpulī, mobilizēja savus spēkus, lai pašaizliedzīgi aprūpētu slimniekus. Tāpat arī politiķiem bija jāpieliek lielas pūles pandēmijas izraisītās dziļās krīzes pārvarēšanai. Ilgstošā izolācija un dažāda veida ierobežojumi ģimenēs ir atstājuši neizdzēšamas pēdas.
Francisks atzīst, ka pārbaudījumu laikā cilvēki sāka dziļāk apzināties, cik svarīgi ir būt kopā, iet kopā, palīdzot viens otram, jo neviens nevar izglābties viens pats. Laikā, kad uzdrošinājāmies cerēt, ka pandēmijas nakts jau ir pagājusi, cilvēci piemeklēja vēl briesmīgāka katastrofa. Mēs kļuvām par lieciniekiem jaunam karam, ko izraisīja neprāts un vara. Karš Ukrainā izdzēš nevainīgu cilvēku dzīvības, nes ciešanas un vairo nabadzības postu. Pietiek padomāt par problēmām, kas saistās ar labības un degvielas cenām.
Bez šaubām, šis nav tas pēc Covid-19 pandēmijas laiks, uz ko mēs bijām cerējuši, ko bijām gaidījuši – vēstījumā raksta pāvests. Viņš atgādina, ka šis karš, tāpat kā visi citi bruņotie konflikti pasaulē, ir visas cilvēces, ne tikai iesaistīto pušu, sakāve. Lai gan ir atrasta vakcīna pret Covid-19, taču vēl joprojām nav atrasts atbilstošs risinājums karam. Protams, kara vīrusu ir daudz grūtāk apkarot nekā tos vīrusus, kas skar cilvēka ķermeni, jo tas nāk nevis no ārpuses, bet gan no cilvēka sirds, kas ir aptraipīta ar grēkiem.
Kas mums būtu jādara? – jautā pāvests. Pirmkārt, ļaut Dievam pārveidot mūsu sirdi, mūsu ierastos pasaules un realitātes kritērijus. Mēs vairs nevaram domāt tikai par personīgo vai nacionālo interešu telpas saglabāšanu, bet ir jācenšas raudzīties uz sevi kopējā labuma gaismā, stiprināt kopības sajūtu. Mēs nedrīkstam aizstāvēt tikai savas intereses. Ir pienācis laiks ikvienam strādāt sabiedrības un mūsu planētas labā. Mēs esam aicināti rūpēties, dziedināt, veidot taisnīgāku un brālīgāku pasauli, aktīvi iesaistīties kopējā labuma veicināšanā.
Pāvests norāda uz būtisku faktu, ko nedrīkstam ignorēt, proti, daudzās sociālās, politiskās un ekonomiskās krīzes ir savstarpēji saistītas, un tas, ko mēs uzskatām par atsevišķām problēmām, patiesībā ir vienas krīzes cēlonis un citas krīzes sekas. Francisks aicina reaģēt uz lielajiem izaicinājumiem ar atbildību un līdzcietību. Svarīgi ir izskatīt jautājumu par veselības aprūpes nodrošināšanu visiem cilvēkiem un atbalstīt miera iniciatīvas, lai izbeigtu konfliktus un karus, kas nes nāvi, ciešanas un nabadzību. Pāvests aicina rūpēties par mūsu kopējo māju, pieņemt un īstenot skaidrus un efektīvus pasākumus klimata pārmaiņu novēršanā, apkarot nevienlīdzības vīrusu, garantēt pārtiku un pienācīgu darbu visiem cilvēkiem.
Svētais tēvs norāda uz nepieciešamību izstrādāt atbilstošu uzņemšanas un integrācijas politiku, īpaši attiecībā uz migrantiem, bēgļiem un sabiedrības atstumtajiem. Dieva bezgalīgās un žēlsirdīgās mīlestības iedvesmoti, mēs varam veidot jaunu pasauli un iesaistīties Dieva valstības – mīlestības, taisnīguma un miera valstības veidošanā, vēstījumā atgādina pāvests Francisks.
