Sociālā draudzība – atbilde uz "nepatikas epidēmiju"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Tikšanās temats sauksies “Cilvēka eksistence ir neizsmeļama draudzība”. Kardināls atzīmē, ka šis temats acīmredzami nesakrīt ar laika tendenci, kurā vērojam individuālismu un vienaldzību, un kurš ved pie vientulības un daudzajām atsvešināšanās formām. Kari un nesaskaņas cilvēku sirdīs sēj aizvainojumu un bailes, bet “globalā un visu caurstrāvojošā komunikācija” liek izplatīties tādai mentalitātei, kur jebkuras atšķirības tiek uztvertas kā ienaida izpausmes. Tādējādi, “rodas sava veida “nepatikas epidēmija”, atzīmē kardināls Parolins. Viņš norāda, ka no šādas situācijas nav iespējams atbrīvoties saviem spēkiem vien. Neviens nevar atpestīt pats sevi, tāpēc zināmā vēstures brīdī Dievs mums sūtīja savu Dēlu, lai cilvēki varētu iemācīties brālīguma ceļus. Jēzus stādās priekšā kā draugs. Augšāmcēlušā Kristus gars sagrauj vientulību, bet Viņa draudzība ar cilvēkiem ir īsta svētība.
Kardināls Parolins atgādina, ka pāvests Francisks bieži runā par īstas draudzības vērtību, par atklātību pret citu cilvēku, uztverot viņu kā brāli. Saskaņā ar Romas bīskapa vārdiem, sociālā draudzība ir “vienīgā izeja visdramatiskākajās situācijās, pat kara priekšā”. Pāvests aicina kristiešus un visus labas gribas cilvēkus “nepalikt kurliem pret kliedzienu, kurš no mūsu pasaules paceļas pie Dieva”. “Ar runām vien nepietiek,” uzsver kardināls. Ir vajadzīgi konkrēti žesti un kopīgi risinājumi, kuri “veido miera kultūru tur, kur dzīvo katrs no mums” – katrs var izlīgt ar ģimenes locekļiem, draugiem, vai kaimiņiem, lūgties par saviem pāridarītājiem, pamanīt trūkumcietējus un tiem palīdzēt, nest miera vārdus mācību iestādēs un sabiedriskajā dzīvē, izrādīt tuvību tiem, kuri jūtas vientuļi. “Šo ceļu var iet katrs, un Baznīca nenogurstoši aicina cilvēkus to izvēlēties, neatlaidīgi praktizējot šo augstāko cilvēcisko un kristīgo tikumu,” norāda Vatikāna valsts sekretārs.
Šajā trauksmainajā vēstures brīdī pāvests Francisks aicina 44. “Tautu draudzības mītiņa” dalībniekus neļaut izsīkt draudzībai, kas balstās uz Kristu un uz Pētera klinti. “Ir jābūt gataviem pieņemt labestību no citiem,” raksta kardināls Parolins, atsaucoties uz enciklikā “Fratelli tutti” (147) teikto, ka “citas kultūras nav ienaidnieki, pret kuriem būtu jāaizstāvas, bet gan dažādi cilvēciskās dzīves neizsmeļamo bagātību atspulgi”.
“Tieši cilvēciskā pieredze, kurā dalāmies ar katru cilvēku, lai arī kādai kultūras un reliģiskajai tradīcijai viņš nepiederētu, kalpo par augsni, kurā var iesakņoties draudzības pieredze, kas veido vēsturi,” norāda kardināls Parolins.
