Migrācija - viens no galvenajiem Franciska pontifikāta aspektiem
Silvija Krivteža - Vatikāns
Marseļā, kas ir viena no multietniskākajām Vidusjūras reģiona pilsētām, Svētais tēvs cita starpā runās par migrācijas cēloņiem un paudīs solidaritāti ar migrantiem. Viņa attieksmi ilustrē vārdi: "uzņemt, pavadīt, veicināt un integrēt".
Francijas dienvidu pilsēta ir pazīstama ar to, ka tajā ir skaitliski liela migrantu kopiena, un ka tā cīnās ar noziedzības un nabadzības problēmām. Pāvesta divu dienu brauciena uz Marseļu galvenais mērķis ir piedalīties pasākuma "Vidusjūras tikšanās" noslēguma svinībās. Šīs iniciatīvas ietvaros, kurā piedalīsies arī vairāki reliģiskie līderi, tostarp 60 bīskapi no Vidusjūras reģiona valstīm, ir gaidāmi Franciska spēcīgi vārdi saistībā ar pašreizējo migrācijas vilni, kas ir lielākais pēdējo gadu laikā.
Pāvests jau 2013. gadā, tūlīt pēc konklāva, skaidri norādīja, ka migrācija būs viena no lielākajām rūpēm un galvenā viņa pontifikāta tēma. Tas labāk palīdz izprast no Argentīnas nākušā pāvesta, itāļu emigrantu pēcteča, pontifikāta sociālo dimensiju.
Franciska pirmā ceļojuma galamērķis bija Lampedūza, kas atrodas aptuveni 150 kilometrus no Āfrikas krastiem. Uz turieni viņš devās 2013. gada jūlijā, lai godinātu 20 tūkstošus migrantu, kas ceturtdaļgadsimta laikā noslīkuši ceļā uz Itāliju. Šī vizīte tika uzskatīta par vēsturisku un absolūti unikālu. Šeit jaunais pāvests sāka savu ceļojumu no vietas - migrantu traģēdijas simbola. Vienlaikus viņš deva skaidru signālu, ka viens no viņa kalpošanas aspektiem būs doties uz perifēriju, proti, tur, kur valda nabadzība un ciešanas.
Vizītes laikā, kuras norises vieta bija ļoti pieticīga, Francisks devās jūrā uz Itālijas krasta apsardzes patruļkuģa klāja un iemeta ūdenī vainagu, lai godinātu katastrofu upurus. Pēc tam viņš tikās ar migrantu grupu, kas, ierodoties salā, tika izmitināti bēgļu nometnē. Viņš arī celebrēja svēto Misi stadionā, netālu no vietas, ko sauc par laivu kapsētu, pie altāra, kas bija izgatavots no to vraku koka. Homīlijā pāvests asi nosodīja pasaulē valdošo "vienaldzības globalizāciju".
Francisks uzsvēra, ka ir ieradies Lampedūzā, lai "satriektu visu sirdsapziņas" un mudinātu mainīt attieksmi pret migrācijas traģēdiju. Par noslīkušajiem bēgļiem viņš teica: "Viņi meklēja labāku vietu sev un savām ģimenēm, bet atrada nāvi. Šie mūsu brāļi un māsas centās izglābties no sarežģītas situācijas, lai atrastu mieru un klusumu. Mēs lūdzam Kungam žēlastību raudāt par mūsu vienaldzību, par nežēlību, kas ir pasaulē, mūsos, arī tajos, kas anonīmi pieņem sociālekonomiskos lēmumus, kuri paver ceļu šādām traģēdijām," – teica pāvests. Viņš jautāja: "Kas raudāja par tiem cilvēkiem laivās, par jaunajām mātēm ar bērniem?".
Pēc Lampedūzas apmeklējuma vēl viens nozīmīgs pāvesta žests, reaģējot uz migrantu un bēgļu dramatisko situāciju, bija brauciens uz Grieķijai piederošo Lesbas salu 2016. gadā, kur tobrīd ieradās sīrieši no kara un bada skartās dzimtenes. Atpakaļceļā uz Romu viņš lidmašīnā uzņēma divpasmit sīriešu bēgļus.
Lesbas salā Francisks atgriezās 2021. gadā. Viņš vērsās pie starptautiskās sabiedrības, sakot: "Pārtrauksim nemitīgo atbildības pārbīdīšanu, it kā migranti nevienam nerūp un ir tikai nevajadzīgs slogs, kas kādam ir jāuzņemas. Lūdzu, apturēsim šo civilizācijas katastrofu!"
Francisks savās uzrunās bieži atkārto, ka četri nepieciešamie soļi attiecībā uz migrantiem ir "uzņemt, pavadīt, veicināt un integrēt". Vienlaikus viņš norāda, ka katrai valstij ir jāizlemj, cik daudz migrantu tā var uzņemt, lai nodrošinātu viņu labu integrāciju.
Lai gan Eiropā aizvien vairāk tiek diskutēts par nepieciešamību apturēt migrācijas straumi un atgriezt atpakaļ uz izcelsmes valstīm tos nelegālos ieceļotājus, kuriem nav tiesību uz patvērumu vai aizsardzību, pāvests kritizē šādas darbības. Viņš brīdina, ka Lībijā migranti tiek turēti, pēc viņa vārdiem, "koncentrācijas nometnēs".
Vēstulē, kas tika publicēta Lampedūzas apmeklējuma 10. gadadienā, pāvests rakstīja, ka migrantu nāve jūrā "ir sāpīgs sauciens, pret kuru mēs nevaram palikt vienaldzīgi, tas ir sabiedrības apkaunojums". Ņemot vērā neskaitāmās kuģu katastrofas, Francisks apgalvo, ka legāla, droša, ilgtspējīga un labi pārvaldīta migrācija "ir visu valstu interesēs".
Šī gada martā, tiekoties ar bēgļu ģimenēm, kas Itālijā ieradās, izmantojot Baznīcas institūciju organizētos humānos koridorus, pāvests sacīja, ka ir vajadzīgi vēl daudzi centieni, lai paplašinātu šo modeli un atvērtu vairāk legālu ceļu. Pēc viņa domām, šādu koridoru organizēšana un to atvēršana visneaizsargātākajiem ir vispiemērotākā atbilde uz pašreizējā laika zīmi, kas ir migrācija.
