Pāvesta teiktajā izpaužas rūpes par Ukrainas civiliedzīvotāju likteni
Salvatore Černucio - Vatikāns
“Pāvests izmanto “baltā karoga” terminu un atbild uz intervētāja izvirzīto tēlu, lai ar to norādītu ienaida izbeigšanu, mieru, kas panākts ar drosmi veikt sarunas. Citviet intervijā, runājot par citu konflikta situāciju, bet teikto attiecinot uz katru karu, pāvests skaidri apgalvoja: “Sarunas nekad nenozīmē padošanos”. Pāvesta novēlējums ir tas pats, kas vienmēr ir ticis atkārtots šajos gados un arī nesen tas tika atkārtots sakarā ar konflikta otro gadskārtu, proti: “Kamēr apliecinu savas tuvības jūtas izmocītajai Ukrainas tautai un lūdzos par visiem, jo īpaši, par daudzajiem nevainīgajiem upuriem, aicinu, lai tiek rasts kaut nedaudz cilvēcības, kas ļauj meklēt diplomātiskā risinājuma apstākļus, cenšoties panākt taisnīgu un ilgstošu mieru”.
Atgādināsim, ka intervijā žurnālists Lorenco Bučella pāvestam jautā: “Ukrainā ir cilvēki, kas prasa drosmi padoties, baltā karoga drosmi. Bet citi saka, ka tādējādi par likumīgu tiks atzīts stiprākais. Ko par to domājat?” Francisks atbild: “Tā ir interpretācija. Taču, domāju, ka stiprākais ir tas, kurš redz situāciju, kurš domā par tautu, kuram piemīt drosme izmantot balto karogu, veikt sarunas. Šodien sarunas var veikt ar starptautisko spēku palīdzību. Vārds “veikt sarunas”, ir drošs vārds. Tev ir kauns, taču cik daudz nāvju varēs aiztaupīt? Veikt sarunas laicīgi, meklēt kādu zemi, kas apņemas būt par vidutāju. Šodien, piemēram, karā Ukrainā, ir daudzi, kuri vēlas būt vidutāji. Savu palīdzību ir piedāvājusi Turcija. Un citi. Nekautrējieties veikt sarunas pirms lietas pasliktinās”.
Tātad, pāvesta pielietotie vārdi, attīstot žurnālista piedāvāto “baltā karoga” tēlu, tika izmantoti, lai atgādinātu to, kas šajos divos gados jau ir apgalvots nemitīgajās apelācijās un publiskajās uzrunās, proti, cik liela nozīme ir dialogam iepretim kara “neprātam”. Šajos vārdos izpaužas pāvesta rūpes par civiliedzīvotāju likteni.
Tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte
