Arhibīskaps Galagers: "Aizsardzība ir jānodrošina ar sapratni starp valstīm"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Tikko atgriezies no Jordānijas un Melnkalnes, viņš sniedza interviju Itālijas televīzijai Tg1, kurā aplūkoja virkni jautājumu, to skaitā par vispārējo nestabilitāti, kas šobrīd valda Eiropā un visā pasaulē, par karu Ukrainā, par atomkara draudiem un jauno pasaules kārtību pēc kariem, par Izraēlas un Palestīnas jautājuma risinājumu, uguns pārtraukšanu Gazā, kā arī teroraktu Maskavā. Svētā Krēsla pārstāvis neizslēdz iespēju, ka slaktiņš Maskavā vēl vairāk var saasināt situāciju pasaulē. “Valsts, kas piedzīvo šādu traumu, var spēcīgi reaģēt, gluži tāpat kā pēc 7. oktobra ir reaģējusi Izraēla,” teica arhibīskaps Galagers. Nestabilitāti, ko piedzīvo pasaule, viņš nosauc par tās “kārtības izjukšanu, kas, kā bijām domājuši, tika nostabilizēta pēc diviem pasaules kariem un pēc Aukstā kara, kad valstis savus konfliktus risināja, sarunājoties un veicot dialogu savā starpā”. Šodien trūkst “uzmanības pret tiesību ievērošanu”, bet tā vietā vērojams “uzticības trūkums pret institūcijām”, sākot ar ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju un pašu Eiropu, kas daudzus gadu desmitus ir kalpojuši par balstiem, bet vairs nevar, vai nespēj stāties pretim šiem smagajiem izaicinājumiem”.
Vatikāna valsts sekretārs attiecībām ar valstīm pievēršas Ukrainai un nesen izskanējušajai pāvesta Franciska apelācijai iesaistīties sarunās. Pāvests ir vairākkārt atkārtojis, ka kari beidzas uz sarunu galda. “Uzskatu, ka pāvests vēlējās iedrošināt Ukrainas pusi veikt dialogu savas tautas labā,” saka arhibīskaps. Tai pašā laikā viņš atgādina, ka Svētais Krēsls vienmēr ir izrādījis skaidru nostāju pret Krievijas pusi, aicinot, lai arī tā raida šāda veida signālus, sākot ar to, ka Krievija izbeidz mest raķetes uz Ukrainas teritoriju.
Atsaucoties uz pāvesta vārdiem, britu izcelsmes arhibīskaps atbild arī uz jautājumu par Eiropas aizsardzības projektu. Viņš apgalvo, ka “Eiropai ir jāuzņemas atbildība par savu aizsardzību”, taču atgādina, ka “aizsardzība nav tikai ieroču jautājums”, bet gan “integrāla aizsardzība”, ko “var panākt caur institūcijām, veicinot sapratni starp tautām”.
Runājot par atomkara draudiem un jauno pasaules kārtību pēc konfliktiem, Vatikāna sekretārs attiecībām ar valstīm uzsver, ka “ir jādara viss, lai izvairītos no Ukrainas sakāves”, jo tas ir tas, kas “radikāli izmainīs lietas”. Tas, ko nemitīgi izceļ Baznīca, Svētais Krēsls un pāvests, ir “strādāt miera labā un censties to veicināt. Nevar domāt, ka risinājums tiks panākts ar kāda uzvaru, vai kāda sakāvi”.
Arhibīskaps Galagers norāda, ka bailes no atomeshalācijas “liek saprast, ka ir jāceļ pasaule bez atomieročiem un ka atomieroči, kas ir mūsu rīcībā, patiesībā mūs dara ievainojamākus, nevis garantē mūsu drošību”. Kamēr atomuzbrukumu Svētā Krēsla pārstāvis nosauc par “dramatisku iespēju”, par “nenovēršamu” viņš uzskata to, ka beidzoties konfliktiem, “būs jauna pasaules kārtība”, kur nepastāvēs tikai dalīšanās Austrumos un Rietumos, bet izveidosies “daudz vairāk sabiedroto grupu visā pasaulē”.
Plaša uzmanība intervijā bija pievērsta karam Tuvajos Austrumos, sākot no situācijas Gazā. Tāpat kā vairākās intervijās, ko ir sniedzis Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Pjetro Parolins, arī arhibīskaps Galagers par konflikta risinājumu uzskata divu valstu izveidi. Svētais Krēsls vienmēr ir izcēlis tieši šādu risinājumu. Kas attiecas uz Jordānas Rietumkrastu, šeit liela problēma ir izraēliešu kolonijas, iespējams, “vislielākā problēma, kas ir jāatrisina, lai izbeigtu konfliktus nākotnē”. Arī šajā ziņā Vatikāna valsts sekretārs attiecībām ar valstīm norāda uz dialoga ceļu.
Sarunā ar Tg1 žurnālistu, Vatikāna notikumu atstpoguļotāju Ignacio Ingrao, arhibīskaps Galagers pieskārās arī “delikātajai situtācijai” Melnkalnē, uzsverot, ka tā būtu “pelnījusi starptautiskās kopienas uzmanību”. Tāpat kā daudzas citas zemes, kas ir piedzīvojušas smagu pagātni, arī Melnkalne “cenšas iet uz priekšu, veicināt savu attīstību”. “Liela daļa ir izvēlējusies Eiropu un tās ir pelnījušas mūsu iedrošinājumu,” apliecina Svētā Krēsla pārstāvis.
Intervijas noslēgumā arhibīskaps Galagers aicina lūgties par princesi Keitu Midltoni, kura aizvadītajās dienās paziņoja par savu slimību. “Kad redzam cilvēku visā viņa trauslumā, tas nevar neizraisīt mūsos afektivitātes jūtas un atbalstu,” teica arhibīskaps Galagers.
