Vatikānā noslēgusies Kardinālu padomes vasaras tikšanās
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Piedaloties Svētajam tēvam, 17. jūnijā un 18. jūnijā Vatikānā notika kārtējā Kardinālu padomes (C9) sanāksme. Padomi izveidoja pāvests Francisks ar mērķi palīdzēt viņam veikt Romas Kūrijas reformu un vadīt Baznīcu. Šī bija jau trešā 2024. gada sanāksme. Iepriekšējās notika februārī un aprīlī.
Tajā piedalījās trīs sievietes – viena klostermāsa un divas augstskolu pasniedzējas. Marijas – Kristiešu Palīdzības kongregācijas māsa Linda Pohere ievadīja sesijas darbus. Pēc tam uzstājās docētāja no Lugano, socioloģijas zinātņu pētniece Oksfordā un Milānā, profesore Valentina Rotondi un Pontifikālās Angelicum universitātes kanonisko tiesību pasniedzēja Donata Horaka.
Svētā Krēsla preses dienesta izdotajā paziņojumā lasām, ka profesore Rotondi aplūkoja “ekonomiku kā rūpes un labu pārvaldību dziļu attiecību starp paaudzēm kontekstā”, savukārt Horaka norādīja uz tādām “dažādām antinomijām, kā piemēram, taisnīgums un žēlsirdība, hierarhiskais princips un kopības eklezioloģija, demokratizācija un monarhiskais modelis plašāku pārdomu par Kanoniskajām tiesībām kontekstā”.
Sieviešu uzstāšanās izraisīja viedokļu apmaiņu arī no kardinālu puses. Kinšasas arhibīskaps kardināls Fridolēns Ambongo Besungu atgādināja, ka diskusija par sieviešu lomu Baznīcā notika jau trešo reizi. “Pie mums baznīcās vairāk nekā puse no dievkalpojumu dalībniekiem ir sievietes”, viņš atzina. Taču, kad redzam, kādi ir viņu pienākumi, “to ir maz”. Pēc visām šīm tikšanās reizēm kļuva skaidrs, ka šiem pienākumiem ir jāaug, taču ne “kareiviskā” nozīmē, bet tikai tāpēc, ka, kā saka pāvests, “Baznīca ir sieviete”.
Bombejas arhibīskaps-metropolīts kardināls Osvalds Grasias pauda piekrišanu, ka šī loma ir jāpaplašina. “Es esmu no Indijas”, viņš sacīja, “un dažos reģionos sievietēm ir maza nozīme, viņas tiek pieskaitītas ‘otrai šķirai’, un šī iemesla dēļ Baznīca strādā pie šī jautājuma”. Tā cenšas panākt, lai viņām nodrošinātu “savu īsto vietu ģimenē, sabiedrībā, politikā”. Indiešu kardināls atgādināja, ka, saskaņā ar kanoniskajām tiesībām, sievietēm ir daudz iespēju ieņemt Baznīcā vadošus amatus, un pieredze rāda, ka viņas ar daudziem jautājumiem tiek galā labāk nekā vīrieši.
Saieta otrajā dienā, 18. aprīlī, kardināls O’Malijs uzstājās ar ziņojumiem, kas bija veltīti, kā norādīts Vatikāna preses dienesta paziņojumā, “perspektīvām, ko paver Nepilngadīgo aizsardzības komisijas darbs drošības jautājumos”. Savukārt kardināls Grasias iedziļinājās “bīskapu konferenču” darbībā. Visbeidzot, tika runāts arī par “situācijām dažādos pasaules reģionos, no kuriem ir C9 padomes kardināli, īpašu uzmanību veltot notiekošajiem konfliktiem”. Nākamā Kardinālu padomes sanāksme notiks 2024. gada decembrī.
Kopš 2023. gada 7. marta, kad pāvests to atjaunoja, Kardinālu padomi sastāda sekojošie kardināli: Vatikāna valsts sekretārs Pjetro Parolins, Vatikāna Pontifikālās komisijas un Valsts pārvaldes vadītājs Fernando Vergezs Alzaga, Kinšasas arhibīskaps Fridolēns Ambongo Bezungu, Bombejas arhibīskaps Osvalds Grasias, Bostonas arhibīskaps Šons Patriks O’Malijs, Barselonas arhibīskaps Huans Hozē Omelja Omelja, Kvebekas arhibīskaps Žeralds Lakrua, Luksemburgas arhibīskaps Žans Klods Holerihs, Sansalvadoras arhibīskaps Serhio da Roha. C9 sekretārs ir Krezimas titulārbīskaps Marko Mellino. Pirmā padomes sanāksme notika pagājušā gada 24. aprīlī.
Kardinālu padomi jeb tā saukto “Lielo devītnieku” izveidoja pāvests Francisks 2013. gada 28. septembrī ar mērķi palīdzēt viņam vadīt Baznīcu un veikt Romas Kūrijas reformu. Pēdējā uzdevuma sakarā 2022. gada 19. martā tika izdota apustuliskā konstitūcija Praedicate Evangelium. Pati pirmā Kardinālu padomes sēde notika 2013. gada 1. oktobrī.
