Kristus Miesas īsta godināšana
Andrea Tornielli – Vatikāns
Atklājot Euharistisko kongresu Indianapolē, ASV, 17. jūlija vakarā, apustuliskais nuncijs Amerikas Savienotajās Valstīs kardināls Kristofs Pjērs (Christophe Pierre) jautāja, kas ir “euharistiskā atdzimšana”. Un kā mēs varam noteikt, vai “mēs piedzīvojam euharistisko atmodu”? Viņš paskaidroja, ka īstai euharistiskai atmodai, lai gan to “vienmēr pavada sakramentāla dievbijība”, tātad adorācija, procesijas un katehēze, “ir jāsniedzas tālāk par dievbijības izpausmēm”.
Patiesa euharistiskā atmoda, skaidroja kardināls, nozīmē saskatīt Kristu citos, ne tikai savā ģimenē, draugos vai kopienā, bet arī tajos, no kuriem jūtamies attālināti, jo viņi pieder citai etniskajai grupai vai sociālajai videi, vai tāpēc, ka apšauba mūsu domāšanas veidu vai nepiekrīt mūsu uzskatiem.
Šie vārdi ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā polarizāciju, kas raksturīga Amerikas sabiedrībai un kuras ietekme nesaudzē arī Baznīcu šajā lielajā valstī. Kardināla Pjēra piezīmes atgādina kāda dižā Baznīcas tēva, svētā Jāņa Zeltmutes, homīliju, kurā viņš teica: “Tu gribi godināt Kristus Miesu? Nenicini to, kad tā ir kaila. Negodini to šeit, baznīcā, ar zīda drānām, kamēr tu to atstāj ārā, kur tā cieš no aukstuma un apģērba trūkuma... Kāds labums no tā, ka Kristus galds ir piekrauts ar zelta traukiem, bet Viņš pats mirst nabadzībā?”. Viņš turpināja: “Padomā, ka runa ir arī par Kristu, kad Viņš dodas prom, klīstot kā svešinieks, kuram nav pajumtes. Tu, kas Viņu neuzņēmi, izrotā grīdu, sienas un kolonnu kapiteļus... kad izrotā baznīcu, neaizmirsti savu brāli nelaimē, jo šis templis ir vērtīgāks par to otro”.
Cits ievērojams bīskaps, Antonio Bello, teica: “Diemžēl mūsu pilsētu uzkrītošā greznība ļauj mums viegli saskatīt Kristus miesu Euharistijā uz mūsu altāriem. Taču tā neļauj mums ieraudzīt Kristus miesu neērtajos nabadzības, trūkuma, ciešanu un vientulības tabernakulos. Tāpēc mūsu Euharistijas ir ekscentriskas...”.
Skatoties uz situāciju Amerikas Savienotajās Valstīs, mums jācer, ka euharistiskā atdzimšana veicinās aizvien lielākas uzmanības pievēršanu Kristus miesai nabadzības un atstumtības “neērtajos mājokļos”. Un jācer, ka, pateicoties šai atdzimšanai, cilvēki ar lielāku vērību izturēsies pret cilvēka dzīvību un cieņu, trauslo un neaizsargāto dzīvību, piemēram, vēl nedzimušo bērnu, bezpajumtnieku un migrantu dzīvību. Ar lielāku vērību izturēsies pret to cilvēku dzīvībām, kurus ik dienu apdraud vardarbība un nekontrolēta ieroču izplatība, ko ļoti viegli pārdod. Tas ir posts, kas īpaši skar šo lielo valsti, un, lai ar to cīnītos, nepietiek tikai ar kristiešu pūliņiem – Tā sekotāju pūliņiem, kurš Ģetzemanē apturēja Pētera aizsardzības impulsu, pavēlot viņam nolikt zobenu atpakaļ, un pēc tam dziedināja augstā priestera kalpa ausi, kuru apustulis bija ievainojis.
