Kardināls Parolins uzrunā ANO Nākotnes samita dalībniekus
Inese Šteinerte - Vatikāns
Līdz 30. septembrim viņš uzturēsies Ņujorkā, kur celebrēs arī Svēto Misi, atzīmējot 60 gadus, kopš Svētā Krēsla novērotājdarbības ANO.
Kardināls uzrunā pakavējās pie pašreizējā pasaules konteksta, kas ir atstājis nopietnu ietekmi uz multilaterālo sistēmu. Uz to norāda uzticības zudums nāciju starpā, par ko liecina aizvien lielāka konfliktu intensitāte. “Šim galotņu saietam ir jākļūst par cerības iemeslu un avotu,” teica kardināls. Pievēršot skatienu nākotnei, viņš norādīja, ka tā ir jāveido uz tādu principu bāzes, kā ikvienā indivīdā Dieva ierakstītā neatņemamā cieņa, cilvēka integrāla attīstība, vienlīdzība un visu nāciju suverēnā cieņa un savstarpēja uzticība.
Minētie principi ir jāīsteno ar konkrētu rīcību dažādās jomās – pirmkārt, ar nabadzības izskaušanu. Tas ir mērķis, kam jāatvēl prioritāte, jo “attīstība ir miera vārds”. “Mierīga un labklājīga nākotne prasa politisko gribu izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību. Vatikāna valsts sekretārs norādīja, ka šis mērķis ir sasniedzams ar starptautisko finanšu institūciju reformu, ārējā parāda restrukturizāciju un stratēģijām, kas paredz atbrīvošanu no parādsaistībām.
Otrkārt, ar tiekšanos pēc miera. Tas prasa vispārēju atbruņošanos un jo īpaši, pilnīgu atomieroču iznīcināšanu. Tas nozīmē “likt malā šaurus ģeopolitiskus aprēķinus un pretošanos spēcīgajiem ekonomikas lobijiem, lai aizstāvētu cilvēka cieņu un garantētu nākotni, kurā visas cilvēciskās būtnes varētu baudīt integrālu attīstību gan kā indivīdi, gan kopienas.
Īpašu pieeju prasa mākslīgais intelekts, kas ir “pēdējais sasniegums plašās industriālās darbības un brīnišķīgo zinātnes atklājumu virknē”. “Tomēr, šī tehnoloģija ir steidzami jāreglamentē,” uzrunā ANO norādīja kardināls Parolins. Svētais Krēsls šajā ziņā aicina izstrādāt normatīvus ētikas likumus, kas, cita starpā, skartu tādus jautājumus, kā “datu aizsardzība, atbildība, aizspriedumi un mākslīgā intelekta ietekme uz darbu”. Īpaši kardināls pievērsās jaunajām paaudzēm, sakot, ka “visiem ir jāgarantē cieņpilna nākotne, nodrošinot nepieciešamos apstākļus, tajā skaitā, labvēlīgu ģimenes vidi, lai veicinātu attīstību un tajā pašā laikā stājoties pretim izaicinājumiem, kuru vidū ir nabadzība, konflikti, ekspluatācija un atkarības.
Uzrunas noslēgumā kardināls pakavējās pie ANO Nākotnes Pakta, attiecībā uz kuru Svētais Krēsls pauž “atturēšanos” pret dažiem Paktā izmantotajiem jēdzieniem. Galvenokārt tie ir tādi termini, kā “seksuālā un reproduktīvā veselība” un “reproduktīvās tiesības”. “Svētais Krēsls uzskata, ka šie termini tiek piemēroti veselības holistiskajam jēdzienam, kuri, katrs savā veidā aptver cilvēku viņa personības, prāta un miesas veselumā, un veicina personīgā brieduma sasniegšanu seksualitātē un savstarpējā mīlestībā, kā arī lēmumu pieņemšanā, kas raksturo laulāto attiecības starp vīrieti un sievieti saskaņā ar morālajām normām,” paskaidroja Vatikāna valsts sekretārs. Kardināls piebilda, ka Svētais Krēsls neuzskata abortu, aborta pieejamību, vai abortu izraisošu līdzekļu pieejamību par šo terminu dimensiju”.
Kas attiecas uz “genderu”, Svētais Krēsls šo terminu izprot kā tādu, kas “balstās uz bioloģisko seksuālo identitāti, kas ir vai nu vīrieša, vai sievietes identitāte”.
