Atklāta svētajiem Bonaventūram un Akvīnas Tomam veltīta izstāde
Inese Šteinerte - Vatikāns
Izstāde ir sarīkota, atzīmējot 750. gadskārtu, kopš abi svētie ir aizgājuši mūžībā. Saikne starp viņiem un Apustulisko bibliotēku ir meklējama 1475. gadā, kad pāvests Siksts IV iesvētīja pirmās bibliotēkas telpas. Toreiz bija apritējuši 200 gadi, kopš viņu nāves. Ne velti mākslinieks Girlandaijo viņus ir attēlojis bibliotēkas Latīņu zālē starp izcilajiem senatnes un kristietības laika autoriem.
Pāvests Francisks svētos Bonaventūru un Akvīnas Tomu sauc par “spīdekļiem”, kuri nav paturējuši savu studiju augļus sev, bet gan dalījušies ar tiem dāsnā pastorālā un misionārā garā. Svētais tēvs viņus novērtē kā izcilus ceļabiedrus katram svētceļniekam viņa ceļā pie Kristus. Svētais Toms to apraksta kā ticības apgaismota intelekta ceļu, bet svētais Bonaventūra kā prāta maršrutu, kurš no radītā kontemplācijas ved pretim Dievam. “Eņģeļu doktors”, kā tiek dēvēts svētais Akvīnas Toms, piedāvā “trīsvienīgu” skatījumu uz radībām un viņu attiecībām, par ko pāvests Francisks runā savā enciklikā “Laudato si”, kā arī integrāciju starp “intelekta svētumu” un “svētuma intelektu”. Pāvests norāda, ka šis piedāvājums jau pirmām kārtām izpaužas viņu pašu dzīves piemērā.
Francisks aicina arī visas Romas pontifikālās universitātes un fakultātes veltīt studiju dienu svēto Bonaventūras un Akvīnas Toma atcerei. Viņš atgādina, ka izstāde par godu abiem Baznīcas doktoriem bija sarīkota arī pēc svētā Pāvila VI iniciatīvas 1974. gadā, kad apritēja 700 gadi, kopš viņu nāves. “Pašreizējā izstāde,” raksta Francisks, “turpinot iesākto, var palīdzēt rast jaunus valodas veidus un atbilstošus instrumentus, lai turpinātu izplatīties un visus sasniegtu abu Katoliskās doktrīnas “gigantu” doma”.
Raugoties uz jau pieminētajiem attēliem Apustuliskās bibliotēkas Latīņu zālē, pāvests atzīmē, ka patiešām, divi svētie skolotāji “mums māca raudzīties uz mūžīgo svētlaimi kā uz gudrības, zinātnes un mīlestības augli, pamudinot mūs kļūt par ticības svētceļniekiem”, lai, kā tas ir teikts 2025. gada Jubilejas Bullā, “ticības liecība pasaulei varētu kļūt par patiesas cerības raugu”, par liesmu, kas apgaismo un rāda ceļu.”
