Māsa Andželini par klusuma nozīmi lūgšanā un sinodālajās apspriedēs
Silvija Krivteža - Vatikāns
Itāļu klostermāsa uzsvēra, ka lūgšana dienas sākumā sinodes dalībniekus ved uz vakara gandarīšanas liturģiju, kas notiks Svētā Pētera bazilikā. Viņa norādīja, ka katras lūgšanas pamatā ir Dieva klusā elpa. Vai mēs to dzirdam? Dieva elpa ir pirms katra miesas vārda. Rekolekciju vadītāja citēja svēto Ignāciju no Antiohijas: "Tas, kas ir sapratis Kunga vārdu, saprot Viņa klusēšanu, jo Kungs sevi atklāj caur klusumu". Marija Ignācija Andželini uzsvēra, ka klusums ir patiesas cilvēciskās runas sastāvdaļa, kas slavē Visaugstāko.
Klostermāsa mudināja sinodes dalībniekus ļauties klusuma piepildījumam, pirms sēsties pie dialoga galda. "Tā nav novirzīšanās no ceļa, bet ieklausīšanās nedzirdamajā". Viņa piebilda, ka klusums, iespējams, ir visgrūtākais elements mūsu dzīvē, arī sinodālā ceļa laikā.
"Klusēšana ir patiesības meklēšana, tā ir noslēpuma, kas slēpjas katrā cilvēkā un katrā dzīvā būtnē, pieņemšana. Tas neizskaidro ciešanas, bet iet tām cauri. Klusums var palīdzēt mums no jauna atklāt sinodālā dialoga patieso un autentisko ritmu," uzsvēra benediktīniešu māsa, mudinot sinodes dalībniekus atbrīvot savu skatienu no nepacietības un lietišķā aktīvisma, prasībām, pretenzijām un žēlošanās, no "daudziem liekiem" vārdiem. "Uzlūkojiet Jēzus, Dieva cilvēcisko seju. Skatiens, kas, izgaismots ar lēnprātīgu un pazemīgu sirdi, atjauno redzējuma kontūras uz citiem, uz vēsturi, uz pasauli. Skatiens uz Jēzu paver jaunu cerību. Tas liek mums dziedāt psalmu: "Tev klusums ir slavas dziesma".
