Mūžībā devies kardināls Andželo Amato
Silvija Krivteža - Vatikāns
Andželo Amato dzimis 1938. gada 8. jūnijā Molfetā, Apūlijā, kuģu būvētāju ģimenē, pirmais no četriem bērniem. Uzsācis mācības Bari Jūras institūtā, tālbraucēju kapteiņu nodaļā. Taču 1953. gada oktobrī, trešā studiju gada sākumā, viņš nolēma pamest karjeru un iestāties Saleziāņu kongregācijā Torre Annunziata. Pēc pārcelšanās uz Romu studēja Saleziāņu Pontifikālajā augstskolā, iegūstot filozofijas zinātņu licenciāta grādu. 1962. gadā salika mūža svētsolījumus un uzsāka divus gadus ilgu praktisko apmācību Saleziāņu koledžā Čisternino (Brindizi), kur pasniedza literatūru vidusskolā. Pēc teoloģijas licenciāta iegūšanas Saleziāņu universitātes Teoloģijas fakultātē Romā 1967. gada 22. decembrī viņš tika iesvētīts par priesteri.
Tikšanās ar grieķu pareizticīgo pasauli
1974. gadā Andželo Amato ieguva doktora grādu teoloģijā Pontifikālajā Gregora universitātē. 1977. gadā toreizējais Kristiešu vienotības veicināšanas sekretariāts nosūtīja viņu uz Grieķiju, kur viņš četrus mēnešus pavadīja Atēnu jezuītu rezidencē, lai mācītos valodu un sagatavotos studijām universitātē. Pēc iestājpārbaudījumu nokārtošanas viņš kā Konstantinopoles patriarhāta stipendiāts pārcēlās uz Salonikiem. Andželo Amato dzīvoja Vlatadonas klosterī, kur atrodas pareizticīgo mūku klosteris un Patristikas studiju institūts ar bibliotēku, kurā glabājas Atosa kalna manuskriptu mikrofilmu kolekcija. Studējot Saloniku universitātes Teoloģijas fakultātē, viņš veica pētījumu par gandarīšanas sakramentu grieķu pareizticīgo teoloģijā no 16. līdz 20. gadsimtam, kas tika publicēts sērijā "Análekta Vlatádon" (1982).
Atgriešanās Romā
Atgriezies Romā, Andželo Amato pasniedza kristoloģiju Pontifikālās Saleziāņu universitātes Teoloģijas fakultātē, kuras dekāns viņš bija no 1981. līdz 1987. gadam un no 1994. līdz 1999. gadam, bet no 1997. līdz 2000. gadam universitātes prorektors. 1988. gadā viņš tika nosūtīts uz Vašingtonu studijām par reliģiju teoloģiju un kristoloģijas mācību grāmatas pabeigšanai. Pēc tam viņš tika nominēts par Ticības mācības kongregācijas, Pontifikālās kristiešu vienotības veicināšanas un Starpreliģiju dialoga padomju konsultantu un Pontifikālās starptautiskās Marijas akadēmijas padomnieku. 1999. gadā Andželo Amato tika iecelts par pārstrukturētās Pontifikālās teoloģijas akadēmijas sekretāru un jaunizveidotā teoloģiskā žurnāla "Path" redaktoru. No 1996. līdz 2000. gadam viņš bija Lielās jubilejas gada teoloģiski vēsturiskās komisijas loceklis.
Ticības mācības kongregācijas sekretārs
2002. gada 19. decembrī pāvests Jānis Pāvils II nominēja Andželo Amato par Ticības mācības kongregācijas sekretāru. 2003. gada 6. janvārī pāvests Vatikāna bazilikā viņu konsekrēja par bīskapu.
Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts un kardināls
2008. gada 9. jūlijā Benedikts XVI nominēja viņu par Kanonizācijas lietu kongregācijas prefektu, nomainot kardinālu Žozē Saraivu Martinsu, bet 2010. gada 20. novembra konsistorijā iecēla viņu par Santa Maria in Aquiro diakonijas kardinālu. Andželo Amato piedalījās 2013. gada marta konklāvā, kurā tika ievēlēts pāvests Francisks. 2013. gada 19. decembrī Argentīnā dzimušais pāvests apstiprināja viņu par Kanonizācijas lietu kongregācijas prefektu, un šajā amatā viņš bija līdz 2018. gadam.
Kardināls Amato un priesteris Tonino Bello
2013. gada novembrī kardināls Andželo Amato Molfetas katedrālē noslēdza priestera Tonino Bello beatifikācijas un kanonizācijas procesa diecēzes posmu. "Domas un rīcības brīvība, jauniešu izglītošana, miera veidošana, mīlestība pret tuvāko, rūpes par nabagajiem ir mācība, ko mums mācīja priesteris Tonino. Viņa liecība, - uzsvēra kardināls Amato, - mums saka, ka "svētums nav tikai dažu privilēģija, bet gan visu kristiešu aicinājums, jo mēs visi esam aicināti sekot Jēzum un praktizēt teologālos tikumus: ticību, cerību un mīlestību".
Molfetas bīskaps: "ticības vīrs un nenogurstošs mācītājs"
Molfetas bīskaps Domeniko Kornakija kopā ar visu diecēzi kardinālu Andželo Amato piemin "ar dziļu pateicību", nosaucot viņu par "nelokāmas ticības vīru un nenogurdināmu mācītāju, kurš ar lielu pašaizliedzību kalpoja vispārējai Baznīcai un visai Dieva tautai".
Kardināls Andželo Amato bija daudzu rakstu un teoloģisku grāmatu autors, tostarp pārdomu par kristoloģiju, hagiogrāfiju un Baznīcu mūsdienu pasaulē. Pēc viņa nāves Kardinālu kolēģijā ir 252 locekļi, no kuriem 139 ir balsstiesīgi.
