Kardināls Parolins par MI: bērnu aizsardzība – kolektīva atbildība

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Svētais Krēsls ir vairākkārt izteicies par mākslīgā intelekta tematu, uzsverot, ka jaunais rīks ir gan resurss, gan potenciāls drauds, taču līdz šim vēl nevienā konferencē nav ticis cilāts jautājums tieši par bērnu labklājību un aizsardzību saistībā ar MI.

“Mūsu kā Baznīcas misija ir rūpēties par ievainotajiem un visneaizsargātākajiem, un tas ietver arī bērnus. Tādēļ mums ir jāgarantē viņiem drošas attiecības un droša vide. Viņiem digitālā pasaule ir galvenā saziņas joma. Taču šodien šajā telpā pastāv riski,” skaidro Pontifikālās Gregora universitātes Antropoloģijas institūta direktors pr. Hanss Zolners, kurš kopā ar Pontifikālo Zinātņu akadēmiju un Pasaules bērnu fondu, ko pirms 25 gadiem izveidoja Zviedrijas karaliene Silvija, organizē minēto tikšanos.

Sanāksmē piedalās eksperti no Amerikas Savienotajām Valstīm, Indijas, Nigērijas, Briseles un Apvienotās Karalistes. Tās laikā notiek diskusijas ar uzņēmējiem, investoriem, starptautisko organizāciju pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām, kas atbildīgas par izglītību vai bērnu aizsardzību, un, piemēram, Eiropas Parlamenta ievēlētiem pārstāvjiem, lai izprastu “mākslīgā intelekta riskus un iespējas bērniem ”, kas arī bija šīs tikšanās tēma.

Lai gan ir skaidrs, ka mākslīgā intelekta piedāvātie rīki var palīdzēt bērniem uzlabot viņu spējas – runa ir par valodu un lasītprasmes apguvi, un iespējām, kas paveras bērniem ar īpašām vajadzībām, - pastāv arī reāli riski, piemēram, atkarība, uzmākšanās un bērnu izsekošana. Bērni var kļūt par agresīva mārketinga vai seksuālas izmantošanas upuriem. “Nenosodot nevienu,” skaidro tēvs Zolners,” šīs sanāksmes mērķis ir uzsākt vai turpināt dialogu starp dažādiem dalībniekiem”.

“Mums ir jāievieš ētika datos, pirms tie kļūst pieejami patērētājiem,” saka Pontifikālās zinātņu akadēmijas kanclers, kardināls Peters Turksons, kurš arī atgādina, cik lielā mērā izpratnes veicināšanā ir palīdzējis dialogs, ko iepriekš ar grupas Minerva starpniecību uzsāka Svētais Krēsls ar vairākiem Silīcija ielejas līderiem. “Tie, kas rada modeļus, var ietekmēt arī savus kolēģus,” atgādina kardināls. 2023. gadā Minerva koordinācijas komitejas locekļu vidū bija Linkedin dibinātājs Reids Hofmans, Google tehnoloģiju un sabiedrības viceprezidents Džeimss Manjika un starptautiskās kompānijas McKinsey vadītājs Žans Monjē.

Vatikāna valsts sekretārs kardināls Pjetro Parolins, uzstājoties konferencē, aicināja valdības, uzņēmējus, pedagogus, reliģiskās institūcijas un sabiedrību sadarboties, lai pārdomātu ētiskās normas un pārvaldības sistēmas, kā arī datu caurspīdīgumu un politiskos soļus attiecībā uz bērnu aizsardzību.

Kardināls Parolins ieteica izstrādāt stratēģijas, lai tiktu galā ar šo lielo izaicinājumu, kas strauji attīstās. Viņš atgādināja, ka ir svarīgi ne tikai garantēt bērnu drošību, privātumu un viņu cieņas aizsardzību, bet arī pasargāt viņus no mākslīgā intelekta radītā kaitējuma. Tikpat svarīgi ir nodrošināt pārredzamību, atbildību un taisnīgumu, lai mākslīgais intelekts nestu bērniem labumu.

Vatikāna valsts sekretārs atsaucās uz pāvesta Franciska uzrunu, ko viņš teica 2024. gada jūnijā G7 saieta dalībniekiem. Viņš bija pirmais pāvests, kas piedalījās “pasaules vareno” sanāksmē, kas bija pilnībā veltīta mākslīgā intelekta tēmai. “Jaudīgais tehnoloģiskais progress padara mākslīgo intelektu par aizraujošu un vienlaikus satriecošu rīku, un tas prasa pārdomas, kas būtu šī izaicinājuma augstumos,” sacīja pāvests. “Mākslīgā intelekta sistēmu attīstība ir ārkārtīgi strauja, un tās drīzumā dziļi pārveidos mūsu sabiedrību un jo īpaši bērnus,” piebilda kardināls Parolins.

Turpinājumā kardināls norādīja uz kolektīvo atbildību šo pārmaiņu laikā. Mums ir jāpanāk, lai “šīs jaunās tehnoloģijas kalpotu katra cilvēka, īpaši visneaizsargātāko, labumam un drošībai, vienlaikus saglabājot cilvēka cieņu un sociālās attiecības,” uzsvēra kardināls, atgādinot par Ticības mācības un Kultūras un izglītības dikastēriju janvārī izdoto dokumentu Antiqua et Nova, kas veltīts cilvēka intelekta un mākslīgā intelekta attiecībām.

“Mākslīgajam intelektam piemīt potenciāls uzlabot bērnu drošību, izglītību un labklājību. Tajā pašā laikā tas var arī radīt nopietnus draudus, tostarp kibermobingu, privātuma pārkāpumus, atkarību un ekspluatāciju tiešsaistē,” sacīja kardināls Parolins. “Risku novēršana, vienlaikus cenšoties izmantot ieguvumus, nav viegls uzdevums,” viņš atzina. “Tas nav viegls ne tikai šīs jomas sarežģītības dēļ, bet arī tāpēc, ka, kā uzsvēra pāvests Francisks savā vēstījumā šī gada Pasaules ekonomikas foruma dalībniekiem, mākslīgais intelekts rada fundamentālus jautājumus par ētisko atbildību, cilvēku drošību un plašāku šīs attīstības ietekmi uz sabiedrību.”

Tādēļ ir nepieciešams meklēt “piemērotas atbildes”, ņemot vērā konkrētus kontekstus, un tiekties panākt, lai mākslīgais intelekts būtu vērsts uz visu cilvēku labumu. Parolins secināja, ka ir vajadzīga “steidzama kopīga rīcība un globāla sadarbība, lai nodrošinātu, ka šī jaunā tehnoloģija kalpo, nevis grauj katra bērna cieņu un labklājību digitālajā laikmetā”.