Austrālijas Katoļu Baznīcas delegācija apmeklēja Ukrainu

Inese Šteinerte - Vatikāns

Kopš Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada februārī Austrālijas Bīskapu konference aicināja diecēzes, eparhijas, draudzes, skolas un citas katoļu vadītās organizācijas palīdzēt visvājāk nodrošinātajiem Ukrainas iedzīvotājiem. Pagājušā gada Adventā draudzēs tika savākti simtiem tūkstošu dolāru, ko novirzīt Ukrainai.

“Raudzīties uz kara traģēdiju no tālienes un sniegt finansiālo palīdzību ir viena lieta, bet otra lieta ir dzirdēt to cilvēku balsis, kas cieš tiešā veidā. Šī vizīte ir apliecinājums tam, ka mums rūp mūsu tuvākais, kā arī stiprinājums caur draudzību un lūgšanu,” saka Melburnas arhibīskaps Pīters Komensoli. Savukārt Hobartas arhibīskaps Džuliens Porteouss jūtas patīkami pārsteigts par priesteru un bīskapu tuvību sev uzticētajam ganāmpulkam, par to, ka viņi sniedz ne tikai aktīvu fizisko palīdzību, bet ir klātesoši tautas vidū ar savu pastorālo un garīgo atbalstu. Arī cilvēki ir pateicīgi saviem ganiem.

Austrālijas bīskapu delegācija apmeklēja Ļvivu, Kijivu, Buču un Irpiņu, kur tikās ar Baznīcas vadītājiem, ģimenēm, kareivjiem un civilajām autoritātēm. Ļvivā bīskapi tikās ar pilsētas mēru Andriju Sadoviju un pabija ievainoto karavīru rehabilitācijas centrā “Nesalaužamie”, kur aprunājās ar pacientiem, viņu ģimenes locekļiem un ārstiem. Šeit karavīri iziet pilnu veselības aprūpes ciklu, sākot no ķirurģiskas palīdzības, līdz protezēšanai, rehabilitācijai, psiholoģiskajai un sociālajai palīdzībai. Centrs “Nesalaužamie” ir izveidots, pateicoties atsevišķu cilvēku un organizāciju dāsnumam no visas pasaules.

Austrālijas bīskapi tika uzaicināti piedalīties kāda kritušā karavīra bēru dievkalpojumā Svēto Pētera un Pāvila baznīcā. Ukrainas zemes apmeklētājiem tās sagādāja spēcīgu emocionālu piedzīvojumu, jo šīs bēres bija tikai vienas no daudzajām kritušo karavīru bērēm, kādas notiek tikai šajā dievnamā vien. Arhibīskaps Komensoli izteica līdzjūtību dzimtenes aizsarga tuviniekiem – vecākiem, sievai un mazajai meitiņai. “Mēs esam šeit, lai pieskartos kara cirstajām brūcēm un esam kopā ar jums šajā smagajā un traģiskajā brīdī. Ziniet, ka ticīgie Austrālijā jums ir tuvi savās lūgšanās,” teica Melburnas arhidiecēzes vadītājs, vēršoties pie karavīra ģimenes locekļiem.

Kijivā, apmēram 380 kilometrus no Krievijas robežas, ik dienas skan trauksmes sirēnas. Kristus Augšāmcelšanās katedrālē bīskapu grupa tikās ar Ukrainas grieķu katoļu Kijivas arhieparhijas palīgbīskapu Andriju Himjaku. Lai arī katedrāle joprojām ir celtniecības procesā, tā ir kļuvusi par svarīgu sakramentālās un pastorālās dzīves centru. Jau pirmajās kara stundās un dienās tās pazemes ejās patvērumu guva vairāk nekā 300 cilvēku. Arī šodien dievnams kalpo ne tikai par dievišķās liturģijas un lūgšanu, bet arī  par patvēruma vietu. Šeit darbojas arī virtuve, kur ik dienas tiek sagatavotas ap 800 ēdiena porcijas, kas paredzētas apkārtnes trūcīgajiem iedzīvotājiem.

Jautāts, kur Baznīca saskata savu lomu nākotnē, bīskaps Andrijs Himjaks, tāpat kā vairāki citi Ukrainas Baznīcas pārstāvji apliecināja, ka Baznīcai joprojām ir nepieciešams redzēt, kādas sekas šis karš būs atstājis, kad tas beigsies. “Mūsu karavīri atgriežas un mēs varbūt domājam, ka viņiem palīdzam, bet tikai viņi paši var pateikt, kas tiem patiešām ir vajadzīgs. Tas pats attiecas uz ģimenēm. Mēs mācāmies. Pat mums, kā Baznīcai un garīdzniekiem, no jauna ir jāiemācās, kādā veidā būt klātesošiem šajā jaunajā realitātē,” teica Kijivas arhieparhijas palīgbīskaps. Viņš pateicās Austrālijas bīkapiem un ticīgajiem par lūgšanām un atbalstu. “Pasaule ir vienojusies lūgšanās un Ukrainai tas nozīmē ļoti daudz,” apliecināja bīskaps Himjaks. 

“Kijivas perifērijā atrodas Irpiņas un Bučas pilsētas,” raksta Austrālijas bīskapi, atskatoties uz savu vizīti. “Tās ir civiliedzīvotāju un ģimeņu nežēlīgas iznīcināšanas vietas.” Delegācija tikās grieķu katoļu kopienas priesteri Vitāliju Kolesņiku, kurš vada nelielo Irpiņas draudzi. “Draudzes pirmsākumos pirms 16 gadiem mums bija tikai 10 cilvēku, bet pirms Krievijas invāzijas tā bija izaugusi līdz apmēram 300 cilvēkiem,” viesiem pastāstīja prāvests. 2022. gadā, iebrūkot ienaidnieka armijai, Irpiņā tika sagrauti ap 70% māju. Arī tēva Vitālija pārziņā esošais dievnams nes to dienu brūces. Ir sākusies celtnes atjaunošana, bet draudze ir pazaudējusi daudz ko no savas vēstures un arī no nākotnes. Jau pati pilsēta ir kā atgādinājums par bezjēdzīgo destrukciju, savukārt Baznīca šeit spēlē galveno lomu ģimeņu atbalstā.

“Mūsu nelielais dievnams astoņās dienās kalpoja par patvērumu ap 30 cilvēkiem. Mēs dzīvojām un lūdzāmies mazajā pagrabiņā – gan pieaugušie, gan bērni,” iebrukuma laiku Irpiņā atceras tēvs Vitālijs. Viņš stāsta, ka sešos mēnešos vietējā Baznīca ir izdalījusi ap 10 tūkstošiem maltīšu un ap 20 tonnām palīdzības materiālu, kas nebūtu iespējams bez ārzemju atbalsta.

Lielus zaudējumus ir cietusi arī tuvumā esošā Buča. Austrālijas bīskapi šeit apmeklēja kritušo kareivju kapsētu, kā arī civiliedzīvotāju masu apbedījuma vietu. Īpaši lielu pārdzīvojumu šī vizīte sagādāja vienam no delegācijas locekļiem, Austrālijas Ukraiņu katoļu kopienas ģenerālvikāram, tēvam Saimonam Cjukam, kura vecāki ir cēlušies no Ukrainas.

Atgriezušies no kara izmocītās zemes, Austrālijas bīskapi plāno izmantot iegūtos kontaktus, lai efektīvāk palīdzētu tiem, kuriem šodien nākas piedzīvot kara drāmu Eiropas sirdī.