Lielās nedēļas riti un tradīcijas katoļu kopienā Mongolijā

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Palmu svētdienā mongoļu ticīgie izmanto vietējo skujkoku zariņus. Itālijā dzimušais un uzaugušais kardināls atzīmē, ka pavasaris šai misiju zemē ir auksts, ar ievērojamām temperatūras svārstībām, tāpēc šķiet, ka Kungs ir izvēlējies tieši šādu gadalaiku, lai sasniegtu nabadzīgās cilvēces vistrauslāko punktu.

Hrizmas Svētā Mise notika jau otrdien, lai priesteri, kas ierodas no attālākajām vietām, varētu sapulcēties kopā un pēc tam pa daudzviet joprojām apledojušajiem ceļiem paspētu atgriezties mājās un kopā ar sev uzticētajiem ticīgajiem atzīmētu trīs Svēto dienu liturģiju. Bīskaps, savukārt, šai laikā cenšas apmeklēt katru no tuvākajām draudzēm.

Iestājas Svētā nakts. Uguns iedegas tradicionālajā altārī, kas simbolizē ģimeni. Visapkārt deg Ulanbatoras pilsētas ugunis, brauc mašīnas. Lielākā daļa galvaspilsētas iedzīvotāju notiekošo neapzinās. Katedrāle tradicionālās jurtas “ger” formā ir tumsas ieskauta, kas pamazām tiek izklīdināta līdz ar procesijas ienākšanu, Lieldienu sveci un ticīgo svecītēm. Mongoļu valodā tiek dziedāts “Exsultet” dziedājums, kurā atskan vietējo tradīciju liriskās kompozīcijas. Daži ticīgie ir tērpušies tradicionālajā “deel” apģērbā, kas ir darināts tieši priekš šī notikuma.

“Šīs ir patiesas svētības dienas, tai skaitā tiem, kuri pa ticības ceļu ir gājuši jau ilgāku laiku,” atzīst misionārs Mongolijā, kardināls Džordžo Marengo. Lieldienu pirmdienā misionāri parasti pulcējas kopā mežu ieskautajā Handgaitā, nedaudz ārpus Ulanbatoras. Šeit atrodas Apustuliskās prefektūras rekolekciju nams.

“Nelielā, iepriekš sasildītā koka kapelā svinam Svēto Misi,” stāsta apustuliskais prefekts. “Dažus gadus šajā dienā snieg sniegs, citus spīd saule. Pateicoties iepriekšējo dienu pieredzei, katrs no mums jūtas dziļi izmainīts sirdī. Mēs slavējam Dievu par jaunajiem kristīgās kopienas locekļiem, kas Kristības ūdeņos ir piedzimuši jaunai dzīvei. Ausīs un sirdī skan Jēzus jautājums, ko Viņš uzdeva savējiem pēc tam, kad bija mazgājis viņiem kājas: “Vai jūs zināt, ko es jums darīju?” (sal. Jņ 13,12). Mēs to nekad nesapratīsim līdz galam, taču Lieldienu dienas mums palīdz vienmēr atgriezties pie mūsu ticības avotiem un iedegt sevī to uguni, kas dega Emmausas mācekļu sirdīs, kuri bija gatavi priecīgi spert savus soļus pretim pasaulei, gaidot vēsti, kas izmainīja vēsturi.”