Venēcijā notika konference "Baznīca un kultūras mantojums"

Bruno Fabio Pigins

 “Pāvesta gaidāmā vizīte ir daiļrunīgs vēstījums. Baznīca vienmēr ir atbalstījusi vēstures un mākslas vērtības. Pietiek atzīmēt, ka Vatikāns ir vienīgā valsts pasaulē, kuras teritorija visā pilnībā ir iekļauta Pasaules kultūrmantojuma UNESCO objektu klāstā,” raksta Venēcijas Svētā Pija X Kanontiesību fakultātes un Triveneto Teoloģijas fakultātes docētājs, priesteris Bruno Fabio Pigins. Savukārt, Venēcijas mākslas biennāli viņš sauc par atvērtu logu uz pasauli, par kādu bija izvērtusies arī Siksta kapela, kad pāvests Francisks pagājušajā gadā tikās ar dažādu kontinentu māksliniekiem, tādējādi apliecinot, ka pastāv nesaraujama saikne starp mākslu un ticību.

Gaidot Romas bīskapa vizīti, 6. martā Venēcijā notika konference par tematu “Baznīca un kultūras mantojums: aizsardzība un attīstība”. Pasākums bija sarīkots pilī, ko projektējis ievērojamais VII gadsimta arhitekts un tēlnieks Baldassare Longena, un kas atrodas blakus Marijas – Slimnieku veselības godam veltītajai Santa Maria della Salute bazilikai. Šajā ēkā izvietojusies arī Kanontiesību fakultāte, kas bija noorganizējusi minēto tikšanos. Tā sākās ar Venēcijas patriarha Frančesko Moraļjas ievadvārdiem. Ar referātiem uzstājās vairāki universitāšu pasniedzēji, kuri aplūkoja dažādus aktuālus jautājumus.

Kā liecina iniciatīvas nosaukums, tā bija veltīta ticībai un kultūrai. Priesteris Bruno Pigins atzīmē, ka Itālija šajā ziņā var lepoties ar ievērojamiem sasniegumiem pasaules līmenī. Patiešām, Itālijā vien atrodas vislielākais skaits – pēc dažām aplēsēm, ap 70% pasaules kultūras mantojuma. Daudzi no šiem objektiem pieder Katoliskajai Baznīcai. Citi kultūras rakstura objekti Apenīnu pussalā pieder citām reliģiskajām konfesijām, piemēram, ebreju un valdiešu. Arī par to tika runāts konferencē. Šīs neizmērojamas vērtības bagātības ir rūpīgi jāsargā un pie tām jāveldzē sirds. Priesteris no Venēcijas pauž nožēlu, ka mākslas darbu aizsardzībai ne vienmēr tiek veltīta pietiekama uzmanība un viņaprāt tas notiek tuvredzības un nolaidības dēļ.

Kā lietas vērst par labu? Ne velti tieši Venēcija draudēja atrasties UNESCO 2023. gada “melnajā sarakstā”. Neraugoties uz to, ka pilsēta efektīvi cīnās ar plūdu postošo fenomenu, pēdējā laikā tajā tika reģistrēta noziedzīga, pat ļaunu nodomu vadīta rīcība, kas ir iedragājusi Venēcijas seju. Konferencē tika parakstīta apņemšanās rīkoties pašu kultūras vērtību interesēs. Vadoties tieši pēc tām, ir jāpieņem likumi un mēri, lai aizsargātu un nostiprinātu mantojumu. Likumi nedrīkst radīt birokrātiskus šķēršļus. “Ir jārūpējas par pilsonisku institūciju izveidi, lai katrs varētu izmantot kultūras vērtības visplašākajā un atbilstošākajā veidā. Tas pats attiecas uz Baznīcu, jo tās vēstures un mākslas dārgumi bieži izstaro ticības gaismu un kalpo par Labās vēsts sludināšanās instrumentu,” atzīmē priesteris Pigins.

Venēcijas iniciatīva ir veltīta tam, ko var īstenot praksē, izvairoties no ideāliem, skaistiem, bet neizpildāmiem priekšlikumiem. Tāpēc ir nolemts pievērst uzmanību, piemēram, sekojošiem jautājumiem: Kā pilsētas rajonos atjaunot novārtā atstātas kulta vietas ar māksliniecisku vērtību? Kā pasargāt kulta mantojumu no pārkāpumiem un vandālisma? Kā izvairīties no necienīgas izturēšanās pret sakrālo mākslu reklāmas nolūkos? Kā pasargāt un izstādīt mākslas darbus mūsdienīgos muzejos? Kā uzlabot starpreliģiju dialogu, lai dažādu konfesiju rīcībā esošo kultūras mantojumu darītu pieejamu visiem interesentiem?

Konferencē Venēcijā tika izskatītas arī priekšzīmīgas situācijas, kuras tika aplūkotas ar tematisko nosaukumu “No “aizvērtām” baznīcām līdz baznīcām “ar atvērtām druvīm”: Venēcijas un Turīnas piemēru salīdzinājums.” Diskusija šeit neaprobežojās tikai ar Itāliju vien, bet pieņēma starptautisku raksturu, par ko liecina Kordobas mošeja un katedrāle kā Baznīcas kultūras mantojums Spānijā.

Ar konferences rezultātiem tiek solīts iepazīstināt žurnālā “Ephemerides Iuris Canonici”. Šis Venēcijā iznākošais izdevums, kas ir veltīts tiesvedības jomai, ir populārs ne vien Itālijā, bet arī starptautiskā līmenī.

Publicēšanai latviešu valodā sagatavoja Inese Šteinerte