Pirmoreiz tika atzīmēti Salus Populi Romani svētki

Inese Šteinerte - Vatikāns

Senās ikonas – Salus Populi Romani godināšana gadsimtiem ilgi  ir bijusi dārga romiešu sirdīm. Pie tās viņi ir vērsušies ar savām lūgšanām un invokācijām, jo īpaši mēru, dabas katastrofu un karu laikā. Šī attēla priekšā atbalsi ir raduši reliģiskās un pilsoniskās dzīves svarīgākie notikumi. Nav brīnums, ka romieši izvēlējās steigties pie Jaunavas Marijas – Romas tautas glābiņa, arī tad, kad mūžīgā pilsēta piedzīvoja nacistu iznīcinošo darbību.

 “80 gadi kopš šī notikuma, kas ir tik piesātināts ar nozīmi, kalpo par iemeslu palūgties par tiem, kuri ir zaudējuši dzīvību II Pasaules karā, kā arī pārdomāt par briesmīgajām sekām, ko atstāj karš” raksta pāvests. “Pārāk daudz konfliktu dažādās pasaules malās notiek joprojām. Īpaši domāju par izmocīto Ukrainu, Palestīnu un Izraēlu, Sudānu un Mjanmu, kur trokšņo ieroči un turpina līt cilvēku asinis. Tās ir drāmas, kas skar neskaitāmus nevainīgus upurus, kuru baiļu un ciešanu saucieni apelē pie visu cilvēku sirdsapziņām: nedrīkst un nevajag pakļauties ieroču loģikai!”

Apritot 20 gadiem, kopš II Pasaules kara beigām, 1965. gadā, pāvests Pāvils VI, uzrunājot Apvienoto Nāciju organizāciju, jautāja: “Vai pasaule jebkad nonāks pie partikulāriskas un karojošas mentalitātes maiņas, kāda līdz šim ir cauraudusi lielu vēstures daļu?” “Šis jautājums, kas joprojām gaida atbildi, visiem liek konkrēti darboties miera labā Eiropā un visā pasaulē,” raksta pāvests Francisks. “Miers ir Dieva dāvana, kuram arī šodien ir jārod atvērtas sirdis, lai to pieņemtu un būtu par izlīgšanas meistariem un cerības lieciniekiem,” teikts vēstules turpinājumā.

Romas bīskaps novēl, lai iniciatīvas, atzīmējot romiešu veltīšanos Salus Populi Romani Dievmātei, varētu viņos atjaunot vēlēšanos būt par patiesa miera veidotājiem, izplatot brālīgumu kā būtisku nosacījumu, kas palīdz pārvarēt konfliktus un naidu.

Pāvests uzsver, ka par miera celtnieku var būt tas, kuram pašam miers ir sevī un kurš drosmīgi un lēnprātīgi veido saiknes, auž attiecības starp cilvēkiem, novērš spriedzi ģimenē, darbā, skolā, starp draugiem. Tādējādi viņš īsteno evaņģēlisko svētību: “Svētīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem” (Mt 5,9).

Vēstules noslēgumā Svētais tēvs novēl, lai Marija, Žēlastību Māte, kas vienmēr ir nomodā pār visiem saviem bērniem, visai cilvēcei izlūdz saskanīguma un miera dāvanu. Visus Romas iedzīvotājus, jo īpaši vecos ļaudis, slimniekus, vientuļos un tos, kuri nonākuši grūtībās, pāvests novēl Salus Populi Romani mātišķajai aizbildniecībai. Lai Viņa, maiguma un mierinājuma Jaunava, stiprina ticību, cerību un rūpes par tuvāko, lai visā pasaulē izstarotu Dieva mīlestību un žēlsirdību.