Franciskāņi Kafarnaumā turpina misiju par spīti sprādzieniem
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Kafarnaumā, ko sargājam, atrodas Pētera māja. Šeit praktiski ir dzimusi Baznīca. Ticam Kunga aizsardzībai,” saka Svētās Zemes kustodijas pārstāvji.
“Zeme drebēja, mūsu konvents drebēja, drebēja brāļu un māsu sirdis,” atskatoties uz iepriekšējās dienas notikumiem, stāsta Kafarnaumas svētnīcas sargs, tēvs Fabio Inasio. Saskaņā ar Izraēlas armijas datiem, dažu minūšu laikā “Hezbollaha” grupējums uz Galilejas ziemeļiem nometa ap 90 lādiņu, dažus no kuriem ir izdevies pārtvert.
“Pēcpusdienā debesīs, netālu no Libānas robežas, atkal redzējām vairākas bumbas un raķetes krītam uz Galileju. Libāna no mums atrodas 25 kilometru attālumā. Daži lādiņi nokrita netālu no Safedas, nedaudz uz ziemeļiem no Kafarnaumas. Līdz pat vēlam vakaram redzējām ugunis, kas dega vairākās vietās. Vismaz trīs no tām dega netālu no mums, Galilejas ezera krastā,” par piedzīvoto stāsta tēvs Inasio.
Brazīliešu tautības franciskānis kalpo Svētās Zemes kustodijas sastāvā, vairāk kā 2 gadus viņš atrodas Kafarnaumā, kur veic misiju kopā ar diviem citiem franciskāņiem un trim reliģiskajām māsām – Evaņģelizācijas misionārēm. Neraugoties uz to, ka aizvien vairāk sakarst kara fronte starp Izraēlu un Libānu, visi reliģiskie ir apņēmības pilni palikt savā misijas vietā. Pēdējās dienās viņi bieži dzird jautājumu “Kāpēc paliekat?” To uzdod arī tuvinieki dzimtenē.
“Runa nav par to, vai vēlamies izrādīt drosmi,” atbild tēvs Inasio. “Mēs šeit esam misijā, lai rūpētos par svētvietām. Kafarnaumā mums ir uzticēta Pētera māja. Šeit praktiski ir dzimusi Baznīca. Ticam Kunga aizsardzībai,” paskaidro franciskānis. “Mūsu ikdienas dzīve sastāv no lūgšanas. Ceram, ka smagais laiks pāries, ka Kungs turpinās mūs sargāt. Ir grūti mums un šejienes cilvēkiem,” apliecina misionārs.
Kafarnaumas franciskāņu brāļi atrodas kontaktā ar Kānas un Nācaretes kopienām. Viņi stāsta, ka cilvēki cieš arī tur. Turpina celties cenas un kļūst grūti izdzīvot, jo sevišķi šajā spriedzes, grūtību un kara situācijā. Svētajā Zemē turpina ierasties daži svētceļnieki, pārsvarā indieši, indonēzieši. Šajās dienās Kafarnaumas svētnīcu kompleksu apmeklēja divas amerikāņu grupas. “Svētceļniekiem, kuri dzird sprādzienu troksni, cenšamies atgādināt, ka šī joprojām ir Kunga svētīta zeme un tā tas būs arī turpmāk,” saka tēvs Inasio. Viņš izsaka cerību, ka tiks parakstīta vienošanās, kas šejienes cilvēkiem ļaus dzīvot. Par spīti nāvei un ciešanām, daudzi no viņiem ilgojas pēc kaut kā labāka savām ģimenēm, savai dzīvei, savai sabiedrībai.
Kafarnaumā, tāpat arī vairāk uz dienvidiem, Magdalā, kur franciskāņi redzēja degam nokritušo lādiņu izraisītās ugunis, paliek pārliecība par piederību tam pašam Dievam, kurš ir Mīlestības Tēvs. “Kamēr runāju,” saka franciskānis, “savā priekšā redzu Galilejas ezeru. Tas ir tikpat skaists, kāds bija Jēzus laikā. No šejienes šodien paceļas lūgšana, balss, cerības vārds. Tā ir pārveidošanās, pārmaiņu vēsts līdz dienai, kamēr iestāsies miers”.
