Aprit 150 gadi, kopš Pompejos atrodas Rožukroņa Dievmātes svētglezna
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Priecājos garīgi vienoties ar tiem, kuri atzīmēs šo nozīmīgo gadskaitli un lūgsies Pompeju mariāniskajā svētvietā, lai Debesu Mātes maigajā sejā rastu mierinājumu un cerību,” raksta Francisks.
Kad šī svētglezna 1875. gada 13. novembrī sasniedza Pompejus, tikai pirms dažiem gadiem advokāts Bartolo Longo, svētnīcas dibinātājs, bija atgriezies savu studiju gados pazaudētajā ticībā. “Balss, kas tika sadzirdēta dvēseles dziļumos, bija kā zibens uzplaiksnījums naktī, kas izglāba viņu no sīvas cīņas un ar jaunu spēku sirdī lika atskanēt teicienam, kas ir saistīts ar Rožukroņa godināšanas tradīciju: “Ja meklē pestīšanu, izplati Rožukroņa lūgšanu ”.
Pāvests atgādina, ka šis teiciens, ko Bartolo labi zināja, tagad, kā tas bieži notiek ar mistiskām pieredzēm, viņa dvēselē pieņēma apsolījuma un zināmā veidā mandāta jēgu. Kopš tā brīža viņš kļuva par Rožukroņa apustuli un ar neskaitāmām iniciatīvām un rakstiem, jo īpaši ar “Piecpadsmit sestdienām”, kļuva par vienu no lielākajiem Marijas godināšanas izplatītājiem. Par šīs godināšanas nozīmi ir rakstījuši daudzi pāvesti, jo īpaši Leons XIII, kā arī Jānis Pāvils II savā Apustuliskajā vēstulē “Rosarium Virginis Mariae”, ko izdeva trešā gadu tūkstoša ausmā, pasludinot Rožukroņa gadu.
“Providenciālā veidā,” raksta pāvests Francisks, “Pompeju Rožukroņa Dievmātes glezna sakrīt ar gaidāmo Jubilejas gadu, kas būs centrēts uz Jēzu – mūsu cerību, kā arī ar 1700 gadiem, kopš Nīkajas koncila, kurā īpaši tika izcelts Kristus dievišķais un cilvēciskais noslēpums Svētās Trīsvienības gaismā.” Pāvests Vēstījumā atzīmē, ka “ir skaisti atklāt Rožukroni un šajā perspektīvā asimilēt Pestītāja dzīves noslēpumus, kontemplējot tos ar Marijas skatienu. Ar Rožukroni, kas ir vienkāršs, visiem pieejams instruments, var atbalstīt atjaunotu evaņģelizāciju, uz kuru šodien ir aicināta Baznīca.”
Francisks atzīmē, cik svarīgi ir atklāt Rožukroņa skaitīšanas skaistumu ģimenēs un mājās. Viņš apliecina, ka šī lūgšana nes mieru un ir svarīgi to piedāvāt jauniešiem, lai viņi to uztver kā “mīlestības aktu”. “Bez tam,” norāda pāvests, “Rožukronis ir mierinājuma avots slimniekiem un cietošajiem, tā ir “maiguma ķēde, kas mūs saista ar Dievu”, kā arī mīlestības ķēde, kas apskauj pēdējos un atstumtos, kuri Bartolo Longo acīm raugoties, bija galvenokārt bāreņi un ieslodzīto bērni. Tāpēc pāvests ar atjaunotu sparu caur daudzajām svētnīcas iniciatīvām iedrošina turpināt cēlo, svētā Bartolo uzsākto tuvākmīlestības vēsturi. Tas ir visskaistākais garīgais mantojums, ko ir atstājis Pompeju mariāniskās svētnīcas dibinātājs.
Pāvests novēl, lai arī šodien cilvēce spēj atrast saticības un brālīguma ceļu un runāt ar Kungu caur Pompeju Dievmātes vēsti. Viņas godinātājus visā pasaulē Svētais tēvs pamudina uzticīgi piederēt Kungam, liecinot par tuvību brāļiem, jo īpaši tiem, kam tā visvairāk ir vajadzīga.
Francisks ar pateicību atceras savu svētceļojumu uz Pompeju mariānisko svētnīcu 2015. gada 21. martā, lūdz visa veida žēlastības Kampaņas apgabala zemei un tās iedzīvotājiem un dod tiem savu apustulisko svētību.
