Gaidot pāvestu Bahreinā: tās daudzveidīgais reliģiju sastāvs

Liza Dzengarini - Vatikāns

Tāpat kā citās Arābu pussalas zemēs ar musulmaņu pārsvaru, arī Bahreinā kristiešu kopienas galvenokārt sastāda diplomātisko dienestu un ārvalstu kompāniju darbinieki, kā arī darbaspēks, kas uz šejieni sācis plūst kopš pagājušā gadsimta 30. gadu sākuma. Katoļi tad ieradās pārsvarā no Tuvo Austrumu zemēm, bet pēc naftas buma Persijas jūras līča reģionā, sāka ieplūst tūkstošiem ieceļotāju no Āzijas kontinenta.

Arī šodien lielākā daļa kristiešu Bahreinā ir ārzemnieki, kuri šeit uzturas darba dēļ. Tiek lēsts, ka dažādu kristīgo kopienu piederīgo šeit kopumā ir 15% apmēram 70% lielā islāma reliģijas paudēju vidū. Kristieši nāk galvenokārt no Irākas, Turcijas, Sīrijas, Libānas, Ēģiptes, Palestīnas un Jordānijas, kā arī no Šrilankas, Indijas, Filipīnām, un daži no Rietumu valstīm. Ir jāpiemin arī, ka Bahreina ir viena no Persijas jūras līča zemēm ar vietējā reģiona kristiešu kopienu. Apmēram 1000 katoļticīgo laikā no 1930. līdz 1950. gadam Bahreinā ir ieradušies no arābu kaimiņzemēm un saņēmuši šīs valsts pilsonību. Starp citu reliģiju piederīgajiem Bahreinā ir ebreji un hinduisti.

Lai arī islāms ir oficiālā Bahreinas reliģija un likumdošanas sistēma ir balstīta uz šarija likumu, kristiešiem un citām reliģijām tiek ļauts brīvi paust savu ticību. Neraugoties uz spriedzi starp šiītiem un sunnītiem musulmaņu kopienas ietvaros, Al Khalifu karaliste piekopj ilgstošu reliģiskās tolerances tradīciju un ir atvērta pret dialogu starp reliģijām. Praksē to var redzēt dažādu reliģiju dievnamu klātbūtnē, ieskaitot arī divas kristiešu baznīcas.

Pirmā katoļu baznīca, kas tika uzcelta Persijas jūras līča reģionā, atrodas tieši Bahreinā, tās galvaspilsētā Manamā. Dievnams ir veltīts Vissvētajai Jēzus Sirdij un uzbūvēts 1939. gadā uz zemes, ko Katoliskajai Baznīcai uzdāvināja emīrs. Nesen jauns dievnams  ir uzbūvēts Avali municipalitātē uz 9000 kvadrātmetru liela zemes gabala, kas 2013. gadā saņemts dāvanā no karaļa Hamada bin Isas Al Khalifa. Tā ir Arābijas Dievmātei veltīta katedrāle un šobrīd vislielākā baznīca reģionā ar 2300 sēdvietām. Projekts, ko atbalstīja bijušais apustuliskais vikārs Ziemeļarābijas valstīs Kamillo Ballins, tika uzsākts 2014. gadā. Baznīcu 2021. gada 10. decembrī konsakrēja Tautu Evaņģelizācijas dikastērija prefekts, kardināls Luiss Antonio Tagle karaļa Hamada klātbūtnē, kuram tai dienā tika pasniegta vēstule no pāvesta Franciska.

Atvērtību pret dialogu starp reliģijām ir apliecinājusi pozitīvā diplomātiskā mijiedarbība ar Svēto Krēslu. 1999. gadā starp abām valstīm tika nodibinātas diplomātiskās attiecības. Īpašā veidā tās ir progresējušas kopš 2014. gada, kad pāvests Francisks Vatikānā pieņēma karali Hamadu. Tikšanās laikā karalis uzdāvināja pāvestam Arābijas Dievmātes katedrāles modeli un oficiāli uzaicināja viņu apmeklēt Bahreinu.

2020. gadā Vatikānā viesojās princis Salmans, bet 2021. gada 25. novembrī šeit ieradās karaļa padomnieks diplomātiskajos jautājumos, šeihs Halids bin Ahmeds bin Mohammeds Al Khalifa, kurš atkārtoti ielūdza pāvestu apmeklēt Bahreinu. Caur savu sūtni karalis Hamads apliecināja arī savu piekrišanu dokumentā “Par cilvēces brālīgumu un mieru pasaulē” izteiktajām idejām. Atgādināsim, ka dokumentu 2019. gadā vizītes Abu Dabi laikā Apvienotajos Arābu Emirātos parakstīja pāvests Francisks un Al Azharas Islāma universitātes galvenais imams Ahmeds Al Taijebs.

Pāvests un imams atkal tikās šī gada septembrī Nursultanā, Kazahstānā, notikušajā Pasaules reliģiju līderu kongresā. Viņi abi ir uzaicināti piedalīties arī dialogam veltītajā forumā “Austrumi un Rietumi cilvēces līdzāspastāvēšanas labā”, kas notiks Bahreinā 3. un 4. novembrī. Uz forumu, ko sponsorē karalis Hamads, ieradīsies ap 200 dalībnieku – reliģiju līderu un pētnieku, lai stiprinātu brālīgumu un sadarbību starp dažādu ticību paudējiem, sadarbojoties un kopā risinot mūsdienu pasaules izaicinājumus un cenšoties novērst draudus visas cilvēces mieram un kopējam namam. Pāvesta Franciska vizīte ļaus iepazīt arī Bahreinas daudzveidīgo kristīgo kopienu pārstāvjus.

Katoļi, kuri dzīvo Bahreinā, atrodas Ziemeļarābijas apustuliskā vikariāta jurisdikcijā. Vikariāts ir nodibināts 2011. gadā. Tā sēdeklis atrodas Madinatā, Kuveitā. 2020. gadā, aizejot mūžībā bīskapam Kamillo Ballinam, apustuliskā vikāra sēdeklis ir vakants. Pagaidām šī reģiona katoļticīgie atrodas apustuliskā administratora, bīskapa un kapucīnu tēva Paula Hindera apgādībā. Pirms tam viņš pildīja apustuliskā vikāra Dienvidarābijā pienākumus. Abi minētie vikariāti ietilpst Arābu Reģiona Latīņu rita Bīskapu konferencē.

Ziemeļarābijas vikariātā šobrīd strādā ap 65 priesteri, daudzi no viņiem pieder kapucīnu ordenim. Priesteriem palīdz dažādu citu reliģisko institūciju piederīgie un piederīgās. Vietējās Baznīcas darbā ietilpst pastorālās aktivitātes un dažas karitatīvās iniciatīvas, ko ir uzņēmušās draudžu grupas un apvienības. Izņemot vienu skolu, Katoliskā Baznīca Bahreinā nevada nevienu citu izglītības, nedz arī sanitārās aprūpes iestādi.

Tekstu publicēšanai latviešu valodā sagatavoja Inese Šteinerte