Lai atjaunotu planētu, ir jādziedē cilvēka sirds
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Francisks atgādina, ka visa cilvēce veido vienu saimi. Mēs esam aicināti apdzīvot "kopējo māju" un esam spiesti ar bažām konstatēt, ka notiek tās degradācija. Šī brīža sanitārā krīze mums atgādina to, cik esam vāji. Mēs saprotam, cik ļoti esam savstarpēji saistīti. Un slikta izturēšanās pret savām "kopējām mājām" atstāj ļoti nopietnas sekas ne tikai uz apkārtējo vidi, bet arī uz mums pašiem un visu sabiedrību.
Vienlaikus pāvests atzīst, ka tomēr ir arī kāds cerības iemesls. Viņš priecājas, ka cilvēki aizvien vairāk apzinās situācijas nopietnību un savās izvēlēs politiskajā un ekonomiskajā laukā sāk ņemt vērā ekoloģiskās problēmas. Protams, joprojām ir daudz darāmā. Katoļu Baznīca no savas puses grib ņemt aktīvu dalību "kopējo māju" aizsargāšanas centienos – uzsver Francisks. Pat ja tās rīcībā nav jau gatavu risinājumu, ko piedāvāt, un tā apzinās visas grūtības, kas saistās ar tehniskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem jautājumiem, tomēr tā grib dot, kur vien tas ir iespējams, arī savu konkrēto artavu. Īpaši tā grib veidot cilvēku apziņu, lai panāktu dziļu un ilgtspējīgu ekoloģisko atgriešanos, jo tikai tādā veidā varam atbildēt lielajiem izaicinājumiem, kuriem esam spiesti stāties pretī. Runājot par šo ekoloģisko atgriešanos, Svētais tēvs norāda, ka ticība ir tā, kas ļoti motivē kristiešus sargāt dabu un rūpēties par saviem trauslākajiem brāļiem un māsām. "Un starp ticību un zinātni var attīstīties auglīgs dialogs", viņš raksta.
Bībele māca, ka pasaules rašanās pamatā nav haoss vai nejaušs gadījums, bet – Dieva lēmums – turpina pāvests. Dievs savā mīlestībā radīja pasauli un turpina to uzturēt. Visums ir skaists un labs, un tā kontemplēšana ļauj mums saskatīt tā autora, tas ir, paša Dieva bezgalīgo skaistumu un labestību. Debesu Tēvs mīl katru pat visniecīgāko radību un piešķir tai savu vietu pasaulē.
Francisks uzsver, ka cilvēkam pienākas respektēt Dieva darbu. Viņš nedrīkst despotiski izturēties pret dabu. Viņš ir tikai pārvaldnieks, kuram būs jādod Dievam norēķins par savu pārvaldīšanu. Cilvēkam šīs zemes virsū jādzīvo "harmoniski taisnībā, mierā un brālībā", kā to māca Jēzus. Turpretī, kad cilvēks, savtīgu interešu vadīts, posta dabu, tiek izjaukta harmonija, zūd vienlīdzība, parādās lielas netaisnības un tiek radīta ciešanu jūra.
Dievs uzticēja cilvēkam ne tikai zemi, bet arī nodeva pašu cilvēku cilvēka rokās. Līdz ar to, viņam ir jārespektē savu dabisko un morālo struktūru. Viss ir cieši saistīts – raksta pāvests. Tā ir tā pati netaisnība, tas pats egoisms, tā pati alkatība, tā pati augstprātība, tā pati tieksme valdīt un despotiski vadīt pasauli, kas ved cilvēkus, no vienas puses, pie dabas resursu iznīcināšanas un izlaupīšanas, no otras puses, pie iedzīvošanās uz citu nabadzības rēķina, sieviešu un bērnu paverdzināšanas, ģimenes šūniņas iznīcināšanas, tiesību dzīvot no ieņemšanas brīža līdz dabiskajai nāvei neievērošanas.
Teksta noslēgumā lasām, ka attiecības ar visu radīto – ar dabu un apkārtējo vidi nav iespējams atjaunot citādi, kā tikai atjaunojot mūsu savstarpējās attiecības. Ekoloģiskā krīze ir mūsdienu ētiskās, kultūras un garīgās krīzes redzamā daļa – raksta Francisks un uzsver, ka varam cerēt sadziedēt pasauli jeb atbrīvot to no visām sociālajām un ar vidi saistītajām nekārtībām tikai tad, ja tiks dziedēta cilvēka sirds. Svētais tēvs iedrošina audiences dalībniekus turpināt savu darbu vides aizsardzības labā un aicina, neraugoties uz visām grūtībām, paturēt dzīvu uz Jēzu Kristu balstītu cerību. Jēzus ir Dievs, kurš nekad mūs nepamet, nekad neatstāj vienus, jo Viņš uz visiem laikiem saistīja sevi ar mūsu zemi. Viņa mīlestība mūs visu laiku skubina meklēt un atrast aizvien jaunus ceļus.
