Atgriežoties no Irākas, pāvests atbild uz žurnālistu jautājumiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pāvests atzina, ka sperot šo soli, daudzreiz ir jāriskē. Viņš pieminēja pret sevi vērsto kritiku, tai skaitā dažus apgalvojumus, ka viņš ejot pret katolisko mācību, ka esot gatavs ieslīgt herēzijā. “Tas ir risks, taču, šie lēmumi vienmēr tiek pieņemti lūdzoties, veicot dialogu, prasot padomu, apdomājot,” teica Francisks. “Tā nav kaprīze, bet ir saskaņā ar koncila mācību,” viņš piebilda.
Pāvests pieminēja krīzi Libānā, tautas ciešanas un tai pašā laikā dāsno atvērtību pret bēgļiem. Kāds žurnālists jautāja, vai viņš neraizējas par to, ka daudzie cilvēki, kuri vizītes laikā gribēja tikties ar pāvestu un līdz ar to radīja lielu burzmu, varētu inficēties ar koronavīrusu. Francisks atgādināja, ka ceļojumus viņš vispirms pārdomā savā sirdsapziņā. Arī šoreiz viņš esot daudz domājis, daudz lūdzies un beigās pieņēmis lēmumu, kas nācis no iekšienes, proti, ka Tas, kurš liek tā nolemt, parūpēsies arī par cilvēkiem. Lēmums patiešām esot pieņemts pēc lūgšanas un pēc riska apzināšanās.
Vai Francisks gatavojas sasaukt Tuvo Austrumu reģionālo sinodi, vai līdzīgu iniciatīvu? Atbildot uz šo jautājumu, viņš pastāstīja, ka ir atvērts pret daudzām iniciatīvām, taču par Sinodi gan neesot domājis. Svētais tēvs atmiņā pārcilāja daudzās tikšanās Irākā, pieminot arī tiesības uz migrāciju. Viņš sacīja, ka tās ir divkāršas tiesības, proti tiesības emigrēt un tiesības palikt. Taču, kā atzīmēja pāvests, šiem cilvēkiem nav dotas nevienas no šīm tiesībām. “Viņi nevar emigrēt, jo pasaule vēl nav apzinājusies, ka migrācija ir cilvēka tiesības,” teica pāvests. Tai pašā laikā viņš pateicās valstīm, kuras uzņem migrantus.
Pāvestam tika jautāts, vai šobrīd, neraugoties uz sanitāro režīmu, varētu atsākt vispārējās audiences ar ticīgajiem, tāpat kā tas bija iepriekš. “Jūtos citādi, kad esmu tālu no cilvēkiem. Vēlos atsākt vispārējās audiences cik vien drīz tas būs iespējams,” teica Francisks. “Cerēsim, ka būs nepieciešamie apstākļi, šai ziņā es sekoju autoritāšu normām. Viņi ir atbildīgi un viņiem ir Dieva žēlastība, lai mums palīdzētu, viņi ir atbildīgi izdodot likumus. Vai mums tas patīk, vai nepatīk, viņi ir atbildīgi un tiem tā ir jādara,” teica pāvests. Viņš pastāstīja, ka ir saņemts priekšlikums rīkot nelielas audiences, taču lēmums nav pieņemts, kamēr nenoskaidrosies kā attīstās situācija. “Pēc šiem cietuma mēnešiem, kad patiešām jutos nedaudz ieslodzīts, šis ceļojums man bija gluži kā atdzīvošanās,” sacīja Francisks. Viņš piebilda, ka tas nozīmēja atkal pieskarties Baznīcai, pieskarties Dieva svētajai tautai, pieskarties visām tautām.
8. martā – Starptautiskajā sieviešu dienā notikušās preses konferences noslēgumā pāvests runāja par sieviešu lomu. Pieminējis daudzus sieviešu paverdzināšanas gadījumus visā pasaulē, tai skaitā arī Romā, Francisks divreiz atkārtoja, ka sievietes virza uz priekšu vēsturi. Viņš atzīmēja arī, ka sievietes ir drosmīgākas par vīriešiem un apliecināja, ka tas tā ir bijis vienmēr.
