Mosulā pāvests aizlūdz par kara un vardarbības upuriem
Silvija Krivteža, Jānis Evertovskis - Vatikāns
Erbīlas lidostas zālē pāvests tikās ar Irākas Kurdistānas autonomā reģiona prezidentu Nečirvanu Barzani. "Visi Kurdistānas iedzīvotāji, neatkarīgi no reliģiskās piederības, priecājas par iespēju tikties ar Jums," teica prezidents. Francisks pateicās prezidentam par vajāto kristiešu uzņemšanu un centieniem stiprināt mieru un saskaņu. Pāvests apliecināja, ka viņš nekad nav aizmirsis par Kurdistānu, kas kļuvusi par kristiešu patvēruma vietu. Svētais tēvs atzina, ka 2020. gada februārī prezidenta Barzani vizīte Vatikānā nostiprināja viņā vēlmi apmeklēt Kurdistānu.
Erbīlas lidostā pāvestu apsveica bērnu koris, kas kurdu un itāļu valodā skandēja: "Francisk, mēs esam cerības pilni, mēs esam laimīgi, mēs esam priecīgi, mēs pateicamies tev no visas sirds. Kurdistānas iedzīvotāji sirsnīgi tevi sveic".
No Erbīlas Francisks ar helikopteru devās uz Mosulu, kas atrodas Irākas ziemeļos pie Tigras upes. Šajā vietā pāvests aizlūdza par kara un vardarbības upuriem.
Lūgšanas teksts:
Visaugstais Dievs, laika un vēstures Kungs, mīlestībā Tu radīji pasauli un nekad nepārstāj izliet pār savām radībām savas svētības. Pāri ciešanu un nāves okeānam, vardarbības, netaisnības un negodīgas peļņas kārdinājumiem, Tu pavadi savus dēlus un meitas ar maigo Tēva roku.
Taču mēs, cilvēki, nepateicīgi par Tavām dāvanām un izklaidīgi ar savām raizēm un pārlieku laicīgām ambīcijām, bieži vien aizmirsām Tavus miera un harmonijas nodomus. Mēs ierāvāmies sevī un domājām tikai par savām šaurajām interesēm. Būdami vienaldzīgi pret Tevi un citiem, mēs aizbarikadējām durvis mieram. Tādā veidā atkārtojās tas, ko pravietis Jonass dzirdēja par Ninivi: cilvēku ļaunums ir pacēlies līdz debesīm (sal. Jon 1, 2). Mūsu pret debesīm paceltās rokas bija netīras (sal 1 Tim 2, 8). No zemes atkal pacēlās nevainīgu asiņu sauciens (sal. Rad. 4, 10). Ninives iedzīvotāji Jonasa vārdos saklausīja pravieša balsi un, atgriežoties, piedzīvoja pestīšanu. Arī mēs, Kungs, uzticot Tev cilvēka naida pret cilvēku daudzos upurus, piesaucam Tavu piedošanu un sirsnīgi lūdzam atgriešanās žēlastību: Kyrie eleison! Kyrie eleison! Kyrie eleison!
Kungs, mūsu Dievs, šajā pilsētā divi simboli liecina par cilvēces nebeidzamajām ilgām Tev tuvoties: Al-Nouri mošeja ar tās minaretu Al Habda un Pulksteņa Dievmātes baznīca. Šis pulkstenis jau vairāk nekā simts gadus garāmgājējiem atgādina, ka dzīve ir īsa un laiks ir dārgs. Māci mums saprast, ka Tu mums uzticēji savu mīlestības, miera un izlīgšanas plānu, lai mēs to īstenotu laikā, savā īsajā šīszemes dzīves ritējumā. Liec mums saprast, ka tikai to nekavējoties īstenojot, varēs atjaunot šo pilsētu un šo valsti, un sadziedēt sāpju plosītās sirdis. Palīdzi mums nepavadīt laiku, kalpojot savām egoistiskajām, personīgajām vai grupas interesēm, bet izpildot Tavu mīlestības plānu. Un kad mēs novirzāmies no ceļa, liec, lai mēs ieklausītos īsto Dieva cilvēku balsī un savlaicīgi atjēgtos, lai atkal nepieļautu sevi sagraut iznīcībai un nāvei.
Mēs Tev uzticam tos, kuru šīszemes dzīvi saīsināja viņu brāļu vardarbīgā roka, un aizlūdzam arī par tiem, kuri darīja ļaunu saviem brāļiem un māsām: lai viņi, Tavas varenās žēlsirdības aizskarti, nožēlo. Requiem aeternam dona eis, Domine, et lux perpetua luceat eis. Requiscant in pace. Amen.
Vizītes Kurdistānā nākamais posms bija Karakoša Ninives līdzenumā. Šajā pilsētā pāvests kopā ar kurdu kristiešiem skaitīja lūgšanu "Kunga eņģelis". Atgriezies Erbīlā, Francisks devās uz Franso Hariri vārdā nosaukto stadionu, kur svinēja Svēto Misi. Tajā piedalījās vairāk nekā 10 tūkstoši ticīgo. Svētdienas vakarā pāvests atgriezās Bagdādes apustuliskajā nunciatūrā. Pirmdien, 8. martā, viņš dosies uz Bagdādes starptautisko lidostu, lai pēc īsas atvadu ceremonijas uzsāktu ceļu uz Romu.
