Ļausim Svētajam Garam sevi izmainīt, lai mēs varētu izmainīt pasauli

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Ticīgie kopā piesauca Svēto Garu, lai izlūgtu pasaulei jaunus Vasarsvētkus. Pasākumu organizēja Starptautiskā katoļu harizmātiskā atjaunotnes kustība Charis. Četru minēto pilsētu izvēle nav nejauša. Tā notika, ņemot vērā īpašas Svētā Gara darbības izpausmes šajās vietās. Topeka (ASV) 1900. gadā saņēma Svētā Gara dāvanu, kā rezultātā izveidojās pirmās Pentekostāļu kustības kopienas. Roma tika izvēlēta tādēļ, ka šeit notika Vatikāna II koncils, kas deva impulsu ekumenismam. Buenosairesā sāka veidoties brālības saites starp Katoļu harizmātisko atjaunotni un citām kristīgajām Baznīcām. Savukārt Jeruzaleme ir vieta, kur Baznīca 33. gadā piedzīvoja pirmos Vasarsvētkus. Šī vakara lūgšanas vigīlija Jeruzalemē notika anglikāņu “Kristus Baznīcā”.

Video vēstījumā pāvests Francisks saka: “Pat ja šis ieraksts ir tapis Romā, to pārraidīs anglikāņu Kristus Baznīca, Christ Church, Jeruzalemē, kur sapulcējušies dažādu kristīgo tradīciju ticīgie”.

Svētais tēvs pateicas šai anglikāņu Baznīcai par tās viesmīlību, visiem tiem, kuri nodrošināja pārraidi, un vispirms, kā viņš saka, “savam draugam un brālim, Kenterberijas arhibīskapam, Džastinam Velbijam”, kurš dalījās skaistās pārdomās par Svēto Garu. Francisks pateicas arī kustībai Charis.

Pāvests atzīst, ka šī ir īpaša nakts, un apliecina, ka grib dalīties tanī, kas nodarbina viņa sirdi. Viņš domā par Jeruzalemi, kas Ābrahama bērniem ir svēta pilsēta. “Es domāju par augšistabu, upper room”, viņš turpina, “kur Tēva sūtītais, Svētais Gars, ko Jēzus apsola pēc savas augšāmcelšanās, ar spēku nolaižas pār Mariju un mācekļiem, uz visiem laikiem izmainot viņu dzīvi un visu vēsturi”.

Pievērsies Vasarsvētku notikumam, Francisks atgādina, ka Apustuļu darbi apraksta arī pirmās kristiešu kopienas dzīvi. Tur lasām, ka neviens necieta trūkumu, jo viņiem viss bija kopīgs. Un tauta par viņiem teica: “Paskatieties, kā viņi viens otru mīl”. Viņu atšķirības zīme bija brālīgā mīlestība. “Šajā naktī vairāk nekā jebkad agrāk manī atskan šis «paskatieties, kā viņi viens otru mīl»” saka pāvests, atzīstot, cik skumji ir dzirdēt, kad par kristiešiem saka “paskatieties, kā viņi strīdas”.

Vai šodien pasaule var par kristiešiem teikt: “Paskatieties, kā viņi viens otru mīl” vai visā patiesībā var teikt “paskatieties, kā viņi viens otru ienīst” vai “paskatieties, kā viņi strīdas”?

Kas ar mums notika? – jautā Francisks. Mēs sagrēkojām pret Dievu un saviem brāļiem. Mēs esam sašķelti, mēs tūkstošiem gabaliņos saplēsām to, ko Dievs izveidoja ar lielu mīlestību, dedzību un maigumu. Mums visiem, visiem jālūdz Tēvam piedošana un mums jāpiedod arī cits citam – atgādina pāvests.

Ja kristiešu vienotība savstarpējā mīlestībā vienmēr ir bijusi nepieciešama, tad šodien tā ir steidzamāka nekā jebkad agrāk. Svētais tēvs aicina paskatīties uz notiekošo pasaulē. Sērga, kas to skar, ir ne tikai vīrusa, bet arī egoisma un alkatības sekas, kā rezultātā nabadzīgie kļūst aizvien nabadzīgāki un bagātie – aizvien bagātāki. Cilvēka plēsonīgās darbības dēļ arī daba ir novesta līdz galējai robežai. Un runa ir par cilvēku, kuram Dievs uzticēja uzdevumu rūpēties par zemi un gādāt, lai tā nestu augļus.

“Brāļi un māsas”, saka pāvests, “šī nakts var būt pravietiska nakts. Tā var būt sākums liecībai, ko mums, kristiešiem, kopā jāsniedz pasaulei: mums jāliecina par Dieva mīlestību, kas tika izlieta mūsu sirdīs caur Svēto Garu, kas mums tika dots. Mēs, kas ticam uz Jēzu, esam aicināti mīlēt. Lai šajā naktī tūkstošiem kristiešu no visām zemes malām raida uz augšu šo lūgšanu: «Nāc, Svētais Gars! Nāc, mīlestības Gars, izmaini zemes vaigu un izmaini manu sirdi!»”. 

Šajā naktī pāvests aicina ticīgos iziet laukā pasaulē un īstenot pirmo kristiešu liecību “Paskatieties, kā viņi viens otru mīl”. “Izejiet kopā aplipināt pasauli!” viņš mudina. “Ļausim Svētajam Garam sevi izmainīt, lai mēs varētu izmainīt pasauli. Dievs ir uzticīgs. Viņš nekad neatkāpjas no saviem apsolījumiem. Un tā kā Dievs ir uzticīgs, es gribu šodien no Jeruzalemes atgādināt Izraēļa lielā pravieša pravietojumu: «Tā notiks nākamajās dienās – pār kalnu virsotnēm Kunga nama kalns sliesies, tas pacelsies pār augstienēm, un tecēs pie tā visas tautas, daudzas tautas nāks un teiks: “Iesim, kāpsim Kunga kalnā, Jēkaba namā, lai viņš mums māca savus ceļus, un mēs iesim viņa takās!” – jo no Ciānas nāks bauslība un Kunga vārds no Jeruzālemes! Viņš tiesās ļaudis, spriedīs par daudzām tautām, tad tie pārkals savus zobenus arklos un savus šķēpus ecēšās – tauta pret tautu vairs zobenu necels un karot vairs nemācīsies» (Is 2, 2-4)”.