Francisks Kiprā: pasaulei vajadzīgi gaiši kristieši
Silvija Krivteža, Jānis Evertovskis – Vatikāns
Homīlijā pāvests komentēja šīs dienas Evaņģēlija fragmentu par divu neredzīgo izdziedināšanu (sal. Mt 9, 27-31). Divi neredzīgie uzticas Jēzum un seko Viņam, lai atgūtu savu acu gaismu. Viņi nojauš, ka pasaules tumsā spīd gaisma, kas izgaismo iekšējo tumsu. Francisks atzina, ka arī mūsu sirdī valda aklums un tumsa. Tāpēc nevajag baidīties griezties pie Jēzus, kā to darīja šie neredzīgie. Jēzus apsola, sakot: “Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu” (Mt 11, 28).
Kurš gan no mums nejūtas noguris un nospiests tādā vai citādākā veidā? – jautāja Svētais tēvs. Neskatoties uz to, mēs pretojamies un neejam pie Jēzus. Bieži vien mēs izvēlamies palikt noslēgti sevī, dzīvot savā tumsā, apraudāt sevi un pavadīt laiku sliktajā skumju kompānijā. Pāvests uzsvēra, ka katram vajadzētu griezties pie Jēzus, jo tikai Viņš var atbrīvot mūsu sirdi no ļaunā, un aicināja mūs pajautāt sev, vai mēs, tā vietā, lai uzticētu Jēzum visas savas vajadzības, nedzīvojam noslēgušies melanholijas tumsā, kas aizēno prieku. Dosim Jēzum iespēju dziedināt mūsu sirdi – mudināja Svētais tēvs.
Tas, ka neredzīgie dodas pie Jēzus kopā, norāda uz solidaritāti. Viņi dalās savā stāvoklī un abi tiecas pēc gaismas – norādīja pāvests. Ja mēs sava iekšējā akluma smagumu nesīsim vieni paši, mums draudēs sakāve. Mums jāturas plecu pie pleca, jādalās citam ar citu savos ievainojumos, jāsarunājas un jāmēro ceļš kopā. Tikai tādā veidā varēsim piedzīvot iekšēju dziedināšanu.
Kad abi neredzīgie tiek izdziedināti, viņi sāk priecīgi sludināt Jēzu. Viņi nespēj šo prieku paturēt sevī. Pāvests atgādināja, ka prieks ir kristieša atšķirības zīme. Homīlijas noslēgumā viņš norādīja, ka kristīgajai ticībai jāiemiesojas konkrētā mīlestībā. Pasaulei ir vajadzīgi gaiši kristieši, kuri maigi pieskaras savu brāļu aklumam un ar žestiem un mierinājuma vārdiem iededz tumsā cerības spožumu. Svētais tēvs aicināja ticīgos piesaukt Kunga Jēzus vārdu, jo Jēzus iet garām arī pa Kipras ielām, dzird aklo saucienus un grib pieskarties mūsu acīm un sirdīm, lai mēs ieraudzītu gaismu, atdzimtu un iekšēji pieceltos.
Pēc pusdienu maltītes un īsas atpūtas pāvests Francisks ieradās Romas katoļu Svētā Krusta baznīcā, kas atrodas pie ANO izveidotās buferzonas robežas. Baznīca uzcelta 1902. gadā, pateicoties Spānijas karaliskās ģimenes un franciskāņu brāļu atbalstam. Par to liecina dievnama griestos attēlotie Spānijas karaļnama un Svētās Zemes kustodija ģerboņi. Blakus esošais franciskāņu klosteris uzcelts 1959. gadā.
