Pāvests Grieķijā: "No šejienes ir izplatījušies cilvēces apvāršņi"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Citējis svētā Gregora atziņu: “Zelta Atēnas un labuma izplatītājas… kamēr meklēju daiļrunību, atradu laimi”, Francisks secināja, ka laime, tātad, nav individuāla un izolēta, bet dzimstot no izbrīna, tā tiecas uz bezgalīgo un atveras kopienai. “Tā ir vieda laime, kas no šīm vietām ir izplatījusies visur. Bez Atēnām un bez Grieķijas Eiropa un pasaule nebūtu tās, kas tās ir. Tās būtu mazāk zinošas un mazāk laimīgas,” sacīja pāvests.
“No šejienes ir izplatījušies cilvēces apvāršņi. Arī es jūtu pamudinājumu pacelt skatienu un apstāties pilsētas augstākajā daļā – Akropolē,” atzīmēja viesis. “Būdama redzama jau no tālienes, Akropole gadu tūkstošiem ilgi ceļotājiem ir devusi norādi uz dievišķo. Tā aicina paplašināt apvāršņus pretim Augstākajam: no Olimpa kalna līdz Akropolei un Atosa kalnam, Grieķija aicina visu laiku cilvēkus orientēt savu ceļojumu pretim Augstākajam – pretim Dievam, jo mums ir nepieciešama transcendence, lai mēs patiešām būtu cilvēki,” teica pāvests.
Svētais tēvs atzīmēja, ka šodien, kamēr Rietumi, kas radušies no šejienes, cenšas apslāpēt nepieciešamību pēc debesīm, un sevi ir ieslodzījuši krātiņā neremdējamas alkatības un patēriņa dēļ, šīs vietas aicina ļauties izbrīnam par bezgalīgo, skaisto, par ticības prieku. “Caur šejieni ir gājuši Evaņģēlija ceļi, kas vienojuši Austrumus un Rietumus, Svētvietas un Eiropu, Jeruzalemi un Romu – tie Evaņģēliji, kas tika rakstīti grieķu valodā, lai izplatītu pasaulē cilvēkus mīlošā Dieva Labo vēsti. Šī nemirstīgā valoda, ko izmantoja Vārds – Logos, lai izteiktu sevi, šī cilvēciskās gudrības valoda kļuva par Dievišķās Gudrības balsi,” teica pāvests.
Francisks piebilda, ka šai pilsētā – Atēnās, skatiens pievēršas ne tikai Augstākajam, bet arī tuvākajam. Par to atgādina jūra, kas orientē šīs, Vidusjūras sirdī noliktās zemes paaicinājumu būt par tiltu starp tautām. Šeit lielie vēsturnieki ar sajūsmu ir stāstījuši par tuvām un tālām tautām. Šeit, saskaņā ar Sokrāta apgalvojumu, cilvēki sāka justies ne tikai savas zemes, bet visas pasaules pilsoņi – pilsoņi, lai kopā ar citiem veidotu “polis” – “pilsētu”. Šeit ir dzimusi demokrātija. Pāvests uzsvēra, ka Grieķija ir šūpulis, kas tūkstošiem gadu vēlāk kļuva par demokrātisko tautu māju. Viņš paskaidroja, ka šai sakarā domā par Eiropas Savienību un par miera un brālīguma sapni, ko tā nozīmē daudzām tautām.
Svētais tēvs ar nožēlu konstatēja, ka šodien, un ne tikai Eiropas kontinentā vien, notiek demokrātijas atkāpšanās. “Daudzas sabiedrības, kas ir noraizējušās par savu drošību un pakļāvušās konsumisma izraisītai anestēzijai, nogurumam un neapmierinātībai, ir pārņēmusi “demokrātijas skepse”. Tāpēc būtiska ir visu dalība, lai sasniegtu ne tikai kopējos mērķus, bet lai gūtu atbildi uz to, kas esam, proti, sociālas, neatkārtojamas un tai pašā laikā cita no citas atkarīgas būtnes,” teica Francisks. Uzrunājot Grieķijas valsts vadītājus un sabiedrības pārstāvjus, viņš attīstīja “labas politikas” jēdzienu.
“Politika ir laba un tādai tai ir jābūt praksē, jo tā ir pilsoņa augstākā atbildība, kopējā labuma māksla. Lai patiešām dalītos labumā, īpaša, es teiktu, prioritāra uzmanība ir jāveltī visvājākajiem,” teica pāvests. Viņš aicināja arī nepieslieties kādai vienai pusei, bet aktīvi iesaistīties visu cilvēku labuma veicināšanā, sadarbojoties tādās jomās, kā klimata izmaiņu, pandēmijas un tās seku novēršana, kopējais tirgus un visvairāk par visu, nabadzības izskaušana.
Francisks aicināja būt solidāriem, “jo īpaši ar tiem, kas nepieder pašu tautai”. “Kad novāksi olīvkoka augļus, negriezies atpakaļ, lai novāktu to, kas vēl karājas zaros. Tas lai paliek svešiniekam,” citējis fragmentu no Atkārtotā likuma grāmatas (24,20), pāvests atzīmēja, ka Grieķija, būdama viesmīlīga zeme, dažās no savām salām ir pieredzējusi tik daudzu brāļu un māsu migrantu izcelšanos, ka šis skaitlis pārsniedz salas iedzīvotāju skaitu. Daudzo ļaužu pieplūdums ir radījis ekonomisku krīzi, taču palīdzība kavējas. Francisks izteica sarūgtinājumu, ka Eiropas Savienība, ko “plosa nacionālistiski egoismi”, tā vietā, lai izrādītu solidaritāti, bieži vien nobloķējas sevī. Tāpēc Grieķijas zemes viesis migrantu jautājumu aicināja risināt ar “komunitāru vīziju”, lai saskaņā ar katras zemes iespējām, migranti tiktu pieņemti, aizsargāti, par viņiem tiktu gādāts un tie tiktu integrēti, pilnībā respektējot viņu cilvēciskās tiesības un cieņu.
“Domāju par vakcinācijas kampaņu un par upuriem, kas jānes ne mazumam pilsoņu,” pāvests uzrunā pievērsās pandēmijas problēmai. “Tā mums ir likusi atklāt savu trauslumu un nepieciešamību pēc citiem,” teica Francisks. Viņš atzinīgi novērtēja Grieķijas valsts un Baznīcas devumu, lai likvidētu pandēmiju un tās sekas.
Uzrunas noslēgumā pāvests pieminēja, ka Grieķijā aug daži olīvkoki, kuri šķiet, ir senāki par Kristus laikmetu. “Tie ir izturīgi pret laika ritējumu un atgādina par to, cik svarīgi ir sargāt stipras saknes, ko caurauž atmiņa,” teica pāvests. Viņš atzinās, ka viņam ir liels prieks apmeklēt šo zemi, kuru var saukt par “Eiropas atmiņu”. Pirms 20 gadiem Grieķiju, kurai šogad aprit 200 neatkarības gadi, apmeklēja svētais Jānis Pāvils II. Francisks atgādināja ģenerāļa Kolokotronis teikto, ka “Dievs ir uzlicis savu parakstu uz Grieķijas brīvības”. “Dievs labprāt uzliek parakstu uz cilvēka brīvības,” teica pāvests, “Viņš mūs ir radījis brīvus un vēlas, lai mēs brīvi mīlētu Viņu un tuvāko.” Francisks norādīja, ka to veicina likumi, kā arī izglītošana būt atbildīgiem un respekta kultūras ieaudzināšana.
Uzrunājot valsts autoritātes, diplomātus, sabiedrības un kultūras pārstāvjus, viesis Grieķijas zemē augsti novērtēja tās ticību un kristīgās tradīcijas. Viņš pateicās par devumu kopības veicināšanā un aicināja iet atvērtības, visu iekļaušanas un taisnības ceļu.
