Japānas premjerministrs Fumio Kišida Vatikānā tiekas ar pāvestu Francisku Japānas premjerministrs Fumio Kišida Vatikānā tiekas ar pāvestu Francisku 

Japānas premjerministra Fumio Kišidas vizīte Vatikānā

4. maijā Vatikānā bija ieradies Japānas premjerministrs Fumio Kišida. 25 minūšu ilgā sarunā ar pāvestu tika runāts par atomieročiem, nosodīta to izmantošana un uzglabāšana. Šis temats tika attīstīts arī vēlāk, sarunājoties ar Vatikāna Valsts sekretāru Pjetro Parolinu un sekretāru Attiecībām ar valstīm Polu Ričardu Galageru.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Abu pušu uzmanība tika pievērsta arī karam Ukrainā, izceļot nepieciešamību pēc neatliekama dialoga un miera, un novēlot, lai pasaule būtu brīva no atomieročiem.

Šogad aprit 80 gadi, kopš nodibinātas divspusējās attiecības starp Japānu un Svēto Krēslu. Šai sakarā tika novērtēts Katoliskās Baznīcas devums vairākos Japānas sabiedrības sektoros.

Sekojot savu priekšteču iezīmētai līnijai, pāvests Francisks daudzreiz ir norādījis uz atbruņošanās ceļu un atgādinājis, cik “amorāli” ir glabāt atomieročus, kas ir drauds visai cilvēcei. 2017. gada 10. novembrī, uzrunājot Starptautiskā simpozija par atbruņošanos dalībniekus, pāvests teica: “Jau pati atomieroču eksistence vairo baiļu loģiku, kas attiecas ne tikai uz konfliktā ierautajām pusēm, bet uz visu cilvēku dzimumu. Starptautiskajās attiecībās nevar dominēt militārais spēks, savstarpēja iebaidīšana, kara arsenālu demonstrēšana... . Masu iznīcināšanas ieroči, jo īpaši atomieroči, nevar veidot mierīgas sadzīves pamatu starp cilvēku ģimenes locekļiem, kuriem patiesībā būtu jāiedvesmojas no solidaritātes ētikas.”

Divus gadus vēlāk, 2019. gada 24. novembrī, apustuliskā ceļojuma laikā Japānā, uzrunājot klātesošos Hirosimas Miera memoriāla priekšā, pāvests atgādināja, ka “atomenerģijas izmantošana kara mērķiem ir noziegums ne tikai pret cilvēku un viņa cieņu, bet arī pret katru nākotnes iespēju mūsu kopējā namā. Atomenerģijas izmantošana kara mērķiem ir amorāla, un tikpat amorāla ir atomieroču uzglabāšana.”

Iepretim nāves scenārijam, ko atomieroči atstājuši Japānā un sarunājoties ar izdzīvojušajiem briesmīgajos sprādzienos, kas 1945. gada augustā notika Hirosimā un Nagasaki, Francisks atgādināja, ka, ja patiešām vēlamies veidot taisnīgāku un drošāku sabiedrību, tad “mums ir jāļauj, lai ieroči izkrīt no mūsu rokām. Jaunās paaudzes celsies kā mūsu sagrāves tiesneši, ja runāsim par mieru, bet ar savu rīcību neļausim tam īstenoties pasaules tautu vidū. Kā gan varam runāt par mieru, ja ražojam jaunus un spēcīgus kara ieročus? Kā varam runāt par mieru, ja attaisnojam nelegālu rīcību ar diskriminācijas un naida runām?”

Atmiņās atgriežoties Japānā, Francisks par masu iznīcināšanas ieročiem runāja arī 2020. gada 6. augustā, kad apritēja 75 gadi, kopš atombumbas nomešanas uz Hirosimu. Arī 9. janvārī, tiekoties ar diplomātiskā korpusa locekļiem, pāvests nosodīja briesmas, kādas mēs, cilvēki, spējam izraisīt citiem cilvēkiem. Francisks novēlēja, lai cilvēku sirdsapziņa kļūst aizvien spēcīgāka jebkādas uzkundzēšanās un destrukcijas priekšā, jo īpaši tās, ko izprovocē lādiņi ar tik milzīgu destruktīvo jaudu, kāda piemīt atomieročiem. Tie ne tikai veicina baiļu, neuzticības un naida atmosfēru, bet iznīcina cerību.

Vēl šī gada janvārī, tiekoties ar vēstniekiem, kas akreditēti pie Svētā Krēsla, pāvests izteica apelāciju starptautiskajai kopienai, lai tā sper izšķirīgu soli no atomieročiem brīvas pasaules celtniecībā. Francisks uzsvēra, ka šis solis ir iespējams un nepieciešams, un atgādināja, ka atomieroči ir neatbilstoši un neadekvāti instrumenti, lai atbildētu uz drošības draudiem XXI gadsimtā. Pāvests norādīja, ka atomieroču ražošana atņem resursus integrālas cilvēku attīstības perspektīvām, un to pielietošana ne tikai  nodara katastrofiskas  sekas cilvēkiem un videi, bet apdraud jau pašas cilvēces pastāvēšanu.

04 maijs 2022, 17:05