Francisks misionāriem: "Kristus Sirds galvenā iezīme ir žēlsirdība"
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Romā ieradās aptuveni 70 misionāri no dažnedažādām pasaules malām – no lielpilsētām un laukiem, ar resursiem, bet ne iespējām bagātām zemēm. Šajās perifērijās, arī eksistenciālajās perifērijās, tiek uzņemti tie, kuri bēg no kariem un nabadzības, kā arī – etniskās minoritātes. Ģenerālkapitula temats: “Es esmu vīna koks, jūs – zari. Iesakņoti Kristū kopā ar [svēto Danielu] Komboni”.
Francisks savā uzrunā atgādināja, ka misija – tās avots, dinamisms un augļi – ir pilnībā atkarīgi no vienotības ar Kristu un Svētā Gara spēka. Jēzus to skaidri pateica saviem apustuļiem: “Bez manis jūs neko nespējat darīt” (Jņ 15, 5). Mēs varam darīt daudz ko – rīkot visādas iniciatīvas, kampaņas, veidot programmas, taču ja neesam vienoti ar Kristu un neesam Viņa Gara caurausti, tad visi mūsu darbi ir “nulle” Viņa acīs, tas ir, tiem nav nekādas nozīmes Dieva valstības labā – skaidroja pāvests.
Ja, turpretī, esam kā zari, kas stingri turas pie vīna koka, tad Gara limfa no Kristus plūst caur mums, un viss, ko mēs darām, nes augļus, jo tas nav mūsu darbs, bet caur mums darbojas Kristus mīlestība. Tanī meklējams kristīgās dzīves un īpaši misijas noslēpums. Misionārs ir tik ļoti ar savu Mācītāju un Kungu vienots māceklis, ka viņa rokas, prāts un sirds ir Kristus mīlestības “kanāli”. Misionārs nav prozelīts – uzsvēra Francisks. Misionārs nes mīlestības augļus. Viņu vada un mudina Kristus Sirds, tas ir, Kristus mīlestība, Svētais Gars.
Svētais tēvs norādīja, ka galvenā Kristus Sirds raksturiezīme ir žēlsirdība, līdzjūtība, maigums. Tas ir Dieva stils, un tādam jābūt arī misionāru stilam. Viņš pauda nožēlu, ka dažās reliģiskajās kopienās var novērot greizsirdību, cīņu par varu utt. Dažās kopienās valda īsta elle. Kur tad ir mīlestība? – viņš jautāja. Dīvaini, ka reliģiskajās kopienās, kurām ir sava regula, sistēma, trūkst mīlestības. Tur trūkst piedošanas, kas ir mīlestības zīme. Taču tas, kas piesaista cilvēkus, ir tieši mīlestība mūsu starpā.
Noslēgumā Francisks lūdza, lai ikviens darbs tiktu veikts paklausībā Svētajam Garam, lai tādā veidā tiktu apmierinātas “evaņģelizācijas prasības”. Viņš aicināja komboniāņus iet uz priekšu pacietīgi, paļāvībā un ar uzticību Kristum.
