Francisks par karu Ukrainā: apstāties un vest sarunas

Jānis Evertovskis – Vatikāns

“Arī ceļojuma [uz Kanādu] laikā es ne mirkli nepārstāju lūgties par uzbrukumu piedzīvojušo un izmocīto ukraiņu tautu, prasot, lai Dievs to atbrīvo no kara posta”, sacīja Francisks. “Ja paskatītos uz realitāti objektīvi, ņemot vērā zaudējumus, ko katra kara diena atnes ne tikai šai tautai, bet arī visai pasaulei, tad vienīgā prātīgā izeja būtu apstāšanās un sarunu vešana. Lai gudrība iedvesmo spert konkrētus soļus miera labā”.

Svētais tēvs dažos vārdos pievērsās arī savam gandarīšanas svētceļojumam uz Kanādu, kas iesākās 24. un noslēdzās 30. jūlijā. Viņš sacīja: “Vakar no rīta es atgriezos Romā pēc sešu dienu ilgā apustuliskā ceļojuma uz Kanādu. Es plānoju par to runāt nākošās trešdienas vispārējās audiences laikā. Taču tagad es gribu pateikties visiem tiem, pateicoties kuriem varēja notikt šis gandarīšanas svētceļojums – sākot ar valdībām, iezemiešu tautu vadītājiem un Kanādas bīskapiem. Es no sirds pateicos visiem, kuri mani pavadīja savā lūgšanā. Paldies visiem!”.

Noslēgumā uzrunājot romiešus un dažādu valstu svētceļniekus, kuri neskatoties uz lielo karstumu, diezgan kuplā skaitā pulcējās Svētā Pētera laukumā, pāvests sirsnīgi apsveica arī savus Jēzus Sadraudzības ordeņa brāļus – jezuītus, jo 31. jūlijā Baznīca svinēja ordeņa dibinātāja, svētā Ignācija no Lojolas svētkus. Francisks tos mudināja dedzīgi un priecīgi turpināt kalpot Kungam un būt drosmīgiem.