Francisks: jaunieši var izmainīt pasaules ekonomisko sistēmu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
“Franciska ekonomika” ir vispasaules jauniešu kustība, kuras mērķis ir pašreizējo ekonomikas modeļu izmainīšana un iekļaujošākas un taisnīgākas sabiedrības veidošana. Asīzē pāvests satikās ar jaunajiem ekonomistiem, uzņēmējiem un ilgtspējīgas attīstības ekspertiem, kuri ir pievērsušies “alternatīvai ekonomikai”, kas ir iekļaujoša, humāna un videi draudzīga ekonomika.
Sestdienas rītā svētā Franciska pilsētā pāvestu sagaidīja Cilvēka integrālās attīstības dikastērija prefekts kardināls Mihaels Černijs, vietējais arhibīskaps Domeniks Sorentino, Perudžas un Asīzes domes vadītāji, pasākuma organizatori un franciskāņu ordeņa brāļi un māsas. Vizītes ietvaros Svētais tēvs uzklausīja jauniešu liecības, noskatījās teatralizētu uzvedumu, teica uzrunu un parakstīja dokumentu.
Vēršoties pie foruma dalībniekiem, pāvests atzina, ka jaunieši kopā var izmainīt pat tādu milzīgo un sarežģīto sistēmu, kāda ir pasaules ekonomiskā sistēma. “Jūs esat aicināti kļūt par kopējā nama būvētājiem, par nama, kas “brūk”, cēlājiem”, viņš sacīja. “Jauna, no Asīzes Franciska iedvesmota ekonomika šodien var būt un tai jābūt tādai ekonomikai, kas ir draudzīga videi. Tai jābūt miera ekonomikai”. Runa ir par to, lai ekonomika, kas nogalina, tiktu pārveidota par dzīvības ekonomiku visās savās dimensijās.
Uzrunā Francisks atgādināja, ka ir jāturpina iet “ekoloģiskās atgriešanās” ceļš. “Situācija ir tāda, ka mēs nevaram tikai gaidīt nākošos starptautiskos samitus. Zeme deg šodien”, viņš uzsvēra. Jārīkojas šodien. Turklāt ilgtspējībai piemīt vairākas dimensijas – ne tikai ar vidi saistīta dimensija, bet arī sociālā, attiecību un garīgā dimensija – turpināja pāvests. Runājot par pēdējo, viņš atgādināja, ka cilvēks ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības. Pirms tiekties pēc dažādiem labumiem, cilvēks meklē jēgu. Tāpēc katras sabiedrības pirmais kapitāls ir garīgais kapitāls. Tikai pateicoties tam, mēs spējam katru dienu celties, lai ietu uz darbu. Daudzi jaunieši neredz jēgu. Viņi dzīvo ar nedrošību un cieš. Viņi nespēj tikt galā ar savām ciešanām un apjukumu, jo viņiem trūkst garīgo resursu. Tāpēc svarīgi steidzami atdzīvināt šo tik ļoti būtisko garīgo mantojumu.
Svētais tēvs atzina, ka, atrodoties Asīzē, nevar nerunāt par nabadzību. Nodarboties ar ekonomiku, iedvesmojoties no svētā Franciska, nozīmē centrālo vietu ierādīt nabagiem un uzlūkot ekonomiku no viņu skatu punkta. Bez cieņas, rūpēm, mīlestības pret nabagiem, pret katru trauslo cilvēku, sākot no mātes klēpja līdz slimībai, invaliditātei un vecumam, nevar būt runa par “Franciska ekonomiku” – uzsvēra pāvests. Šāda ekonomika nevar aprobežoties tikai ar to, ka strādājam nabagu labā vai ar viņiem. Tik ilgi kamēr notiks marģinalizācija, mēs būsim līdzatbildīgi par ekonomiku, kas nogalina. Šajā sakarā pāvests aicināja uzdot jautājumu: “Vai mēs pietiekoši darām, lai izmainītu šādu ekonomiku, vai arī apmierināmies ar sienas nokrāsošanu, pamainot krāsu, bet neizmainot mājas struktūru? Varbūt atbilde nepastāv tanī, cik mēs varam izdarīt, bet – kā mēs varam pavērt jaunus ceļus tam, lai paši nabagi varētu kļūt par pārmaiņu galvenajiem varoņiem”.
Francisks atgādināja, ka mums, protams, nav jāsamierinās ar trūkumu, nē, pret to ir jāvēršas, vispirms radot darbu, cilvēka cienīgu darbu. Taču mums ir jāmīl un jāciena nabagi. Tā ir Evaņģēlija mācība. Necienot nabagus, mēs nespēsim apkarot nekādu trūkumu – uzsvēra pāvests.
Uzrunas beigās Francisks sniedza klātesošajiem jauniešiem – ekonomistiem un uzņēmējiem trīs norādes. Pirmā: uzlūkot pasauli ar trūkumcietēju acīm. Otrā: neaizmirst par darbu, darba vietu radīšanu un strādniekiem. Trešā: idejas un vēlmes īstenot konkrētos darbos. Pāvests noslēdza uzrunu ar lūgšanu.
